Nedaudz ieskatam par "Agora" recruitment aģentūru, lai rastos priekšstats par aģentūru piedāvātajiem darbiem:
http://www.youtube.com/watch?v=IvQbBnuwXQM
"Pertemps" aģentūra:
http://www.youtube.com/watch?v=liikrFg1ZPs
"Angels" recruitment:
http://www.office-angels.com/findajob/Pages/default.aspx
Laba aģentūra, kura daudziem ir kā pirmais darba devējs UK, ir "Best connections":
http://www.thebestconnection.co.uk/
utt.....utpj.
Katrā UK pilsētā un lielākā ciematā ir savas aģentūram, piem: Londonā-
http://www.allinlondon.co.uk/directory/1383.php Birmingemā-
http://www.accessplace.com/recruitment/west-midlands/birmingham.htm Mančesterā-
http://www.localrecruit.com/manchester/ utt.
Doties darba meklējumos caur UK recruitment aģentūrām it prakstiski vienīgais veids kā atrast un uzsākt pirmo darbu UK, protams, ir atsevišķi veiksmes stāsti un aģentūras starpniecība nav vajadzīga... Sistēma ļoti vienkārša, ejiet piereģistrējieties un gaidiet zvanu. Var droši piereģistrēties uzreiz vairākās aģentūrās, pat 10 un vairāk. Pieredze rāda, ka nepaiet ilgāk par nedēļu un esiet jau darbā. Patreiz UK sākās gada noslogotākais laiks, pat ar vājām angļu valodas zināšanām pie darba caur aģentūru tiksiet. Protams, ja aiziesiet lidz aģentūrai, nevis sēdēsiet mājās ar bailēs ieplestām acīm. UK nav priekš bailīgajiem un tiem, kas pieraduši, ka visu noliek priekšā uz paplātes ar zelta maliņu.
Aģentūras neņem nevienu pensu par šo pasākumu!!! Viņiem par Jūsu darbu maksā pats darba devējs.
Darbs Anglijā bija, ir un būs, ja vien esiet gatavi strādāt mazkvalificētu darbu par 6-7 mārciņām stundā. Par direktoru neviens nekļūst pirmajā dienā kā nonāk UK, bet gan strādājot un pierādot sevi, tādēļ savas ambīcijas variet droši atstāt Latvijā.
Protams, ka ierodoties UK Jums ir vajadzīga dzīvesvieta, NIN un bankas konts. Daudzi saskaras ar problēmu, ka izīrētājs nedod proof of adress, lai atvērtu kontu. Ar mums ši problēma nepastāv, kā arī palīdzam nokārtot NIN( piesakam, aizvedam utt.)
Dzīvesvietas ir vienkāršas istabas kopējā, standarta mājā ar citiem iebraucējiem. Sadzīve ir atkarīga tikai no Jums. Tātad mūsu palīdzību var saukt par "starta paketi". Dzīvesvieta par kuru nav jamaksā depozīts, tikai tekošā nedēļa vai mēnesis( atkarībā no pilsētas), palīdzība NIN un bankas konta atvēršanai, ja nepieciešams, kā arī reāli iesakam( ja nepieciešams- aizvedam) kuras no daudzskaitlīgajām aģentūrām ir jēga apmeklēt un kuras nē. . Sagaidītāji ir cilvēki, kuri jau gadiem dzīvo UK un pilsētu pārzin kā savus piecus prkstus. 95 % aizbraucēju izdodas atrast savu vietu un palikt UK uz dzīvi, protams jārēķinās, ka tur nebūs mammas gādīgās rokas, kura pasniegs piecīti pirms algas dienas utml, lai sāktu būs grūti un nebūt ne patīkami brīži, bet ja nav izvēles tad jau pēc 2-3 mēnešiem dzīve rādās rožainākās krāsās.
Tātad: Ja nevēlieties visu savu dzīvi un naudu ielikt LV darbā iekārtošanas firmu kabatās , un nav l000.- un vairāk ls, lai brauktu uz dullo, dzīvotu hosteļos un tērētu savu tik dārgo laiku, tad laipni aicināti izmantot pakalpojumu, kuru varam piedāvāt:
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+37122428698 Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
sagaidīšana ierodoties UK;
iespēja sagaidīt lidostā;
konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu, darbs UK ir jāmeklē pašam un pašam jāpiesakās aģentūrās, kas nebūt nav sarežģīti!
Šie nav vienīgie pakalpojumi, ko piedāvājam emigrantiem, jo cik cilvēku tik situāciju. Protam atrast jebkuram cilvēkam labvēlīgu risinājumu, palīdzam ar pabalstu( benefits) kārtošanas jautājumiem un ikdienas situācijām. Sīkāk par nostāju un dažādiem risinājumiem lasiet blogā!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
Viesstrādnieks: mēs, aizbraucēji, uzturam Latvijas ekonomiku
Foto: flickr.com/Denney
TVNET lasītājs
30. augustā, 2011
Uz Skotiju strādāt atbraucu pirms sešiem gadiem. Strādāju pastāvīgā līguma darbu TESCO supermārketu sistēmas noliktavā. Vēlreiz uzrakstīt rosināja daudzās un dažādas lasītās diskusijas par šo tēmu - došanos peļņā uz ārzemēm. Ir stāsti gan par veiksmīgu, gan neveiksmīgu pieredzi, un karstas diskusijas interneta komentāros. Mans stāsts un pieredze ir pozitīva.
Mana došanās darbos ārpus Latvijas nebija ilgi iepriekš plānots nodoms. Viss notika samērā ātri un pat spontāni. Darbu noliktavā piedāvāja aģentūra Rīgā. Pavisam neilgā laikā sāku darbu TESCO noliktavā Skotijā. Kā jau tas parasti notiek, pirmais darba devējs bija vietējā aģentūra, kura šeit apgādā ļoti daudzus uzņēmumus ar darbiniekiem. Tai nostrādāju pusgadu, pēc tam tiku pieņemts TESCO pamatdarbā. Padalīšos ar pieredzi un dažu labu secinājumu, kuri šais gados nākuši. Atļaujos uzskatīt, ka ar darbu man veicas un sokas. Saņemtā alga un visas ekstras (šeit tos sauc - benefits) noteikti ir tā vērti. Darba vieta piedāvā labu pensiju. Ir daudz citu piedāvājumu, kurus darba devējs piedāvā līdz ar nostrādāto stāžu - savstarpējai ieinteresētībai. Slinkiem un vājiem te nav ko darīt Protams, darbs ir intensīvs. Slinkiem un vājiem, fiziski strādāt nepieradušiem tas nav domāts. Noliktavā ar preci dažādas operācijas jāveic knaši, notiek darba ražīguma elektroniska uzskaite. Pats veicu dažādas operācijas, tai skaitā - strādāju ar pacēlāju (forklift) un esmu treneris - apmācu darbā jaunpienācējus. Lasot daudzās publikācijas un komentus, protams, bijušas savas domas un spriedumi par lasīto. Pirmkārt, noteikti varu apliecināt, ka valstī, uz kuru doties strādāt, iespējas un perspektīvas radikāli atšķirsies atkarībā no vietējās valodas prasmes. Manas samērā labās angļu valodas zināšanas un komunikācijas spējas bija viens no galvenajiem kritērijiem, pieņemot pamatdarbā. Arī prasme strādāt cītīgi un godīgi nodrošināja nevis "smagāko vezumu", kā līdz šim, bet menedžeru atziņu, ka varu būt noderīgs. Vai vietējie pieņems - atkarīgs tikai no paša Esmu daudz lasījis atsauksmes par pilnīgi nevienlīdzīgo atrašanos vietējo strādnieku vidū un bieži - nicinošo attieksmi. Man ar ko tādu nav nācies sastapties. Lieliski darbojas bumeranga efekts - kā pats vietējo kolektīvā ienāksi, tāda reputācija un attieksme arī pašam būs. Vērtē pašu cilvēku, nevis viņa tautību, ādas krāsu utt. Pašsaprotami, ka mani šurp neviens nav aicinājis. Ja reiz esmu ieradies, jārēķinās, ka tikšu vērtēts un svērts, un tikai no paša būs atkarīgs, vai kolektīvs mani pieņems vai ne. Nevienam nepatiks svešinieks, kurš ieradies nelūgts un tā vietā, lai ar darbu un cieņu pierādītu savu vērtību, tūlīt sāk izvirzīt prasības un protestēt. Par sīkumiem, piemēram, vietējo pusaudžu izbļāvieniem, satraukties nav vērts.
Alga ne par peniju neatšķiras no vietējā kolēģa algas, tāpat arī izaugsmes iespējas karjerā.
To strikti nosaka darba likumdošana. Tas bija viens no pirmajiem pārsteigumiem, sākot darbu: cik daudzas reglamentētās lietas, kuras Latvijā esmu sastapis tikai uz papīra rakstītas, šeit darbojas pavisam strikti un tās ievērot ir abpusēja ieinteresētība. Esmu pārliecinājies, ka visi savas gan veiksmes, gan neveiksmes darbā un sadzīvē godam sapelnījuši pašu rokām. Ļoti daudzi letiņi dara vienu un to pašu darbu aģentūrās vai pastāvīgā darbā, taču viņu uzskati ir dažādi. Nekad nav veicies un nesokas tiem, kuri skatās uz pasauli ar negatīvu skatu. Atļaujos uzskatīt, ka tā ir pašu cilvēku nostāja: vai nu par visu ņurdēt un sūdzēties, ne par ko nepriecāties, vai saskatīt labo - tas arī ir tas, kas nosaka veiksmi. Visiem zināmais salīdzinājums par pustukšo glāzi pesimistam un puspilno optimistam. Tā nav darba devēja vaina, ka slikti gan menedžeri, gan kolēģi, gan darba stundas nav labas, gan vietējie grūž sprunguļus ratos. Nez kāpēc citiem viss tajā pašā kolektīvā rit raiti un labi. Atrodas laiks gan smaidam, gan labam vārdam, gan prieciņam. Cilvēka negatīvās īpašības ārzemēs automātiski nepazūd Arī alkohola problēmas, ja tādas ir, automātiski nepāriet, dodoties ārzemju darbos. Esmu sastapis cilvēkus, kuriem šāda ilūzija nākusi rūgti un gauži. Ja gadās iekulties kautiņos, pārkāpt autovadīšanas noteikumus vai citādi konfliktēt ar likumu, pēc tam nesūkstieties par atbildību tā priekšā. Arī prasme strādāt un organizēt dzīvi nenāk no gaisa, ja tās iepriekš nav bijis. Ar negaidītām problēmām var nākties sastapties, un apstākļu vainošana tās neatrisina, atšķirībā no rīcības. Ne draugi, ne pats neesmu apkrāpts, katorgā strādāt neviens neliek Esmu lasījis, bet nekad - pats dzirdējis no pirmavota stāstus par krāpniekiem, katorgai līdzīgiem darba apstākļiem utt.; nevaru par to spriest. Toties esmu pārliecināts, ja apstākļi vai kas cits neapmierina, jebkuram ir iespējas pašam savas problēmas risināt. Lielbritānijā attiecīgie dienesti šajā jomā strādā visnotaļ labi. Kamēr dažs sāks kurnēt, vainot savās neveiksmēs jebkuru, tikai ne pašu, cits būs paspējis paveikt lērumu darba un tikt “zirgā“. Tāpat - šeit tik nepieciešamo angļu valodu dažs labs iemācās ātri, dažs - nē. Mani neviens nepārliecinās, ka tas šeit, angliski runājošā vidē, nav iespējams, ja tik vien pats lietas labā ko dari. Naudas maisus neviens pakaļ nemetīs Daudziem smagi paklupt nākas ilūzijā, ka tūliņ pat ķešā tiks Lielā Nauda, aizmirstot - lai to sapelnītu, vajadzīgs laiks un darāms darbs. Ja šķiet, ka vienā darbā tās par maz - ir arī iespējas sameklēt citu darbu, ja vien pats aktīvi rīkosies. Daudziem ir pavisam absurdi priekšstati par Lielbritānijas algām, nodokļiem, īres maksām utt. Citiem gadās saņemt mēneša algu, kāda vēl nekad nav tikusi saņemta iepriekš, bet būt vīlušamies, ka tā nav daudzkārt lielāka. Der reāli novērtēt savu potenciālu un kvalifikāciju, prasot darba algu. Bezjēdzīgās diskusijas, kā aizbraucējus atgriezt Latvijā Daudz lasīts par bažām, cik aizbraucēju ir daudz, un idejas, kā mūs atgriezt Latvijā. Darba spēks aizplūst masveidīgi. Varu vienīgi teikt: daudziem reiz nākas sastapties ar realitāti, ka nauda tomēr ir svarīga un vajadzīga, un ES ir pavērusi iespēju strādāt tur, kur to maksā. Diemžēl Latvijā šīs iespējas ir, maigi izsakoties, ierobežotas. Mūsu valdībai ilgus neatkarības gadus ir bijušas daudz svarīgākas lietas darāmas, nekā domāt, darīt valsts, tautas un saimniecības labā. Par to vairāk neko nebildīšu, tikai piemetināšu, ka arī mana kuslā Latvijas darba alga un pensija ir apmaksājusi ne viena vien stūresvīra ambīcijas un personisko uzplaukumu. Neaptveramo korupciju esam gadiem ilgi sponsorējuši paši no savas kabatas. Nekaunība - mēģināt izspiest naudu no aizbraucējiem Bija reiz ministrs, kurš attapās - āreče, mums tik pulka ļautiņu aizlaidušies darbos citur - izdomāsim, kā no viņiem plēst naudiņu nodokļos un padarīsim par valsts parādniekiem. Nasing spešel or personel, bet ministra kungs "smalkjūtīgi" noklusēja vienu "sīkumu" - cik liela ir nauda, kura no ārzemju strādnieku pelnītā nonāk nekur citur kā Latvijā.
Cik no mums ar savām Eiropas algām neatmaksā neapdomīgi ņemtos kredītus, neuztur ģimenes, nepērk īpašumus utt.
Un šī nauda varētu būt gana branga... It īpaši, kad valstī praktiski neeksistē ražošana un lauksaimniecība ir komas stāvoklī. Kā jaušams, šis cipars varētu būt paliels, arī procentuāli valsts kopīgajā ienākumā. Kā izrādās - tas par maz! Nevar pārmest varas vīru nekompetenci - vēsture ir pierādījusi, ka tad, kad valsts ekonomika ir katastrofāla, bet nauda vajadzīga, tā gūstama no avota, kur to vēl var slaukt, - no tautas. Krīzi arī lielu tiesu lāpīja ar galvu reibinošu nodokļu celšanu un jaunu to ieviešanu.
Šeit mani Eiropas likums aizstāv pret Latvijas likuma uzbrukumu.
Ja esmu vienas valsts legāls rezidents, man nav īpaši jāpierāda Latvijai, ka tās rezidents vairs neskaitos, attiecīgi nav jāmaksā pamatīgs nodokļu parāds - gluži kā dzimtbūšanā. Nāksies samierināties ar to "mazumiņu", kur dažas manas Skotijā pelnītās mārciņas pārvērtušās latos Latvijas budžetā. Kopumā ne viens vien tūkstotis jau būs. Ja par maz, gan jau ar gadiem būs vēl. Starp citu, arī daļa manis maksāto nodokļu nonāk ES kasē, kur pieder arī Latvija - lielāka summa, nekā tas nāktos no manas 250 Ls algas Latvijā. Naidīgie aizbraucēju gānītāji komentāros Vēl dažs vārds būtu sakāms tiem, kas nolād nodevējus, renegātus, vieglā ceļa gājējus, žurkas vai kādi nu vēl tik epiteti mums netiek piemēroti interneta komentāros. Ļauni priecāties par kāda bēdu stāstu un visādi noķengāt veiksmīgākos. Šais pseidopatriotiskajās frāzēs parasti slēpjas tikai infantils naids, nenovīdība un agresija. Interneta komentārs tā autoram neuzliek nekādu atbildību par teikto, savu negatīvo emociju gūzmu ietērpjot falši patriotiskās frāzēs. Labprāt uzklausīšu līdzīgus izteicienus, teiktus man tieši acīs - kad teicējam būtu savs viedoklis jāpamato un jāuzklausa arī atbilde. Ne reizi neesmu ko līdzīgu klausījies, teiktu tieši sejā.
No tukša, pārprasta patriotisma paēdis nebūsi.
Lielākoties nedz jau kosmopolītisma dēļ naudu pelnām citur. Nedz kādam citam izgudrēm spriest, cik mums Latvija joprojām ir mīļa, cik tās mūsu mājas. No tā, ka dažs mūs aprej, sliktāki netopam. Nenākas viegli svešatnē, bet viegli arī nevajag - bez garozas nav neviena maize. Ar darbu Lielbritānijā man līdz šim viss veicies un gājis no rokas. Savu izvēli nožēlot nav nācies. Dalījos ar savu paša pieredzi, nevis analizēju viesstrādnieku esamību aiz robežas. Nespriedu par to, ko neesmu pats redzējis un nezinu. Ja gribat izteikt iebildumus, labprāt uzklausīšu personiski Ja ir kādi jautājumi, iebildes, labprāt tās uzklausīšu personiski - tā kā norādu savu īsto vārdu, internetā esmu sameklējams itin viegli.
Skumjš fakts, ka daudziem iespēja nodrošināt dzīvi sev un ģimenei liek doties darbos uz citām zemēm. Vai vērts liekuļot, ka par naudu esam pārdevuši Tēvzemi? Protams, ir nācies arī dzirdēt no citiem letiņu kolēģiem, pārsvarā gados jauniem, Latvijai veltītas nievas. Lai tas paliek viņu pašu ziņā, un Dievs to dzird. No tā, ka mums tik ļoti grūti iet, pašu zeme no tā netop nemīlēta un nevajadzīga. Vairumam Latvija ir un paliek vienīgās mājas - esot tur vai citur. Līdzīgi kā māte, kuru mīlam arī tad, kad tā slima ar vēzi.
Latvijā plāno atgriezties tikai neliela daļa aizbraucēju
Foto: LETA
TVNET
Tikai piektā daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu ir izlēmuši, ka kādreiz atgriezīsies Latvijā, un aptuveni tikpat daudz jeb 19% pauduši viedokli, ka nevēlētos pārcelties uz dzīvi Latvijā, liecina portāla "visidati.lv" veiktā aptauja ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū.
Svarīgākais iemesls, lai atgrieztos
Mazāk nekā puse aptaujāto jeb 42% vēlētos, bet nav pārliecināti, vai kādreiz tiešām pārcelsies atpakaļ uz dzīvi Latvijā.
Svarīgākais iemesls, kādēļ atgriezties, ir Latvijā palikušie ģimenes locekļi un draugi. Vairumam aptaujāto – 82% – Latvijā dzīvo kāds no ģimenes locekļiem. Svarīgs faktors ir arī ārvalstīs nodzīvotais periods. Lielākā daļa no tiem, kas plāno atgriezties uz dzīvi dzimtenē, ārvalstīs mitinās salīdzinoši īsāku laiku – līdz diviem gadiem.
Svarīgākie iemesli, kādēļ neatgriezties uz dzīvi Latvijā, ir labāka ekonomiskā labklājība mītnes valstī, iespēja vairāk nopelnīt, un aptuveni puse no respondentiem jau ir nodibinājuši ģimeni un iedzīvojušies ārvalstīs. Lielākajai daļai ārvalstīs dzīvojošo latviešu izdodas veidot uzkrājumus, 46% aptaujāto ir kredīts (60% no tiem maksā Latvijā izsniegtu kredītu).
Bažas par korumpētību valstī
Papildus ekonomiskajai situācijai būtisks iemesls neatgriezties ir valdības darbība. Liels aptaujāto skaits – 72% – uzskata, ka korumpētība Latvijā ir augstāka nekā viņu pašreizējā mītnes valstī.
Bieži izskanējušais viedoklis, ka aizbraucēji pārsvarā strādā lauku un fiziskos darbus, neatbilst īstenībai.
Aptauja liecina, ka apmēram 40% ārvalstīs dzīvojošo latviešu strādā fizisku darbu, bet pārējo vidū ir daudzi kvalificēti darbinieki.
7% aptaujāto ir vadītāji kādā uzņēmumā ar vismaz vienu padoto un piektā daļa strādā algotu intelektuālo darbu. Izbraukuši pēdējo trīs gadu laikā
Aptauja arī liecina, ka gandrīz puse aptaujāto no Latvijas izbraukuši pēdējo triju gadu laikā. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijā – vairāk nekā puse lasa Latvijas ziņas katru dienu. Lielākā daļa – 80% – apciemo Latviju vismaz reizi gadā. Aptuveni trešdaļa atzīst, ka no apkārtējiem dažreiz jūt nosodījumu par to, ka pametuši Latviju. Visvairāk nosodījumu viņi jutuši no Latvijā dzīvojošiem.
Aptauju veica pētījumu kompānija "SolidData" portālā "visidati.lv" no 12. līdz 16. septembrim. Aptaujā piedalījās 843 ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Visvairāk aptaujāto dzīvo Lielbritānijā (39%), Īrijā (14%), ASV (14%), Skandināvijas valstīs (16%).
Veroties uz darba iespējām Latvijā, jāatzīst, ka ar katru dienu kļūst arvien drūmāk un esošā situācija valstī ir ne tikai iedragājusi cilvēku ekonomisko stāvokli, bet arī viņus pašus, īpaši attieksmē pret līdzās esošajiem.
Vēl līdz šim ar bažām raudzījos uz tiem cilvēkiem, kas cits pēc cita krāmēja čemodānus, lai dotos prom no Latvijas: „Vai nu gluži te ir tik slikti un vai tas nav slinkums un iedomas, ka nevar atrast savu vietu mūsu valsts robežās?” Ņemot vērā, ka no tuvējiem pagastiem pirmie, kas devās peļņā uz Īriju un Angliju pirms pāris gadiem, galvenokārt bija tie, kas tepat īsti negribēja strādāt un neizcēlās tik daudz ar darba, kā dzeršanas tikumu, domāju: “Nu, jā, īstie!!! Latvijā viņiem slikti, taču ārzemēs nu atradīs lielo laimi, šeit viņus nenovērtē, taču ārzemēs būs savādāk – gan nauda, gan labi dzīves apstākļi utt.” Taču nu jau pēdējā laikā arvien mazāk paziņu, draugu un radu paliek līdzās, šeit - Latvijā. Nu jau “sāpīgi” kļūst, kad tuvojas vārda vai dzimšanas diena, jo nav pat ko pasaukt uz torti, jo draugi un radi vairs nedzīvo kaimiņos, pat ne blakus pagastā vai pilsētā… Un, satiekoties ar retajiem vēl Latvijā dzīvojošiem, uz jautājumu, kā klājas, atbild:
"Oi, ceru, ka drīz būs labāk, esmu nopircis/nopirkusi biļeti, nākamnedēļ lidoju prom."
Ekonomika uzlabojas? Interesanti, kam
Televīzijā stāsta, ka palēnām Latvijā ekonomika atkopjas, apstākļi uzlabojas. Interesanti kam? Nu, jā, pati novēroju, ka arvien vairāk parādās dažādi darba piedāvājumi. Acumirklī šķiet, ka darba tirgus atkopjas. Taču, kad sāk ar tiem iepazīties un sekot līdzi jaunumiem, kas ik dienas parādās darba sludinājumos, novēroju, ir tādi uzņēmumi, kam visu laiku ir vakances. Vai tad nu gluži nevar atrast darbiniekus, ka tajos visu laiku brīvas darba vietas? Darba meklētāji esot slinki...
Kā argumentu šim esmu dzirdējusi, ka darba devēji izsakās, ka cilvēki ir slinki un negribot strādāt, grūti atrast labus darbiniekus. Taču papētot vairāk darba sludinājumus – ziniet tie darbi, pienākumi un prasības arī nezin nu kādas!!! Nemirstoši darba piedāvājumi: "pastnieka" – reklāmas lapiņu izdalītāja, pārdevēja pa telefonu, preču izplatītāja - segu, spilvenu, trauku utt. - "iesmērētāja" darbs; prasības: entuziasms, pašdisciplīna utt.; reklāmu izplatītājiem – jāspēj iekļūt kāpņu telpās, preču izplatītājiem un pārdevējiem – jābūt talantīgiem pārdevējiem. Neesmu vēl satikusi cilvēku, kas sajūsminātos par tiem, kas uz ielas uzbāžas ar visādām "lapelēm", būtu pateicīgi par pilnām pastkastītēm, kur jārokas papīros, lai vispār atrastu vēstules un laikrakstus, kam arī pastkastīte tā kā domāta, vai arī laipni atbildētu svešajiem zvanītājiem, kam būtībā nav nekā īpaši svarīgi sakāma, lai "neilgai sarunai" izbrīvētu laiku, un reti kurš vēl nav "atkodis" to pārdevēju biznesu, kas laipni piesakās atbraukt uz mājām un iepazīstināt ar nepārspējamiem putekļusūcējiem, segām un spilveniem, kur nemājo nezin kādas tur ērcītes (brīnums kā, līdz šim guļot esošajā gultas veļā, vēl esam dzīvi) utt. Savu aktualitāti sludinājumos arī nezaudē apsarga un šofera amats. Taču kurš gan var ilgstoši diennaktis būt nomodā un vēl teicami veikt savus darba pienākumus. Neatbilstošas prasībasjeb "sētnieks - slotas operators"
Sajūsmina darba piedāvājumi, kur darba ņēmējam jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam vai arī jābūt ar personīgo darba auto, darba instrumentiem utt. Kāda ir darba devēja loma? Tad jau katrs pats var būt sev saimnieks un piedāvāt savu darbu. Jo šajā situācijā visa atbildība ir uz paša pleciem, no darba devēja nav nekādas sociālās, darba vai jebkādas citas aizsardzības. Saprotu, ka ir amati, kur nepieciešamas zināšanas, iemaņas un prasmes – kur arī darba devēji prasa pieredzi. Bet vai nu gluži sētniekam – "slotas operatoram", trauku mazgātājai un mašīnu mazgātājam nepieciešama vairāku gadu pieredze?! Nepieklājīgi neatbild uz vēstulēm
Taču nu pievērsīšos personīgi savai un sev tuva cilvēka pieredzei, atsaucoties uz darba sludinājumiem. Katru dienu sekojam līdzi jaunumiem darba sludinājumos, nav daudzi, kam atsaukties, taču pa retam gadās, kam aizsūtīt CV, – pusgada laikā ne no viena darba devēja nekādas reakcijas, pat atteikuma ne (labi, attaisnojums – ik dienas darba devēji saņem simtiem CV, nav laika katram atbildēt: "Piedodiet, Jūsu kandidatūra nav apstiprināta"). Vai tam būtu sakars ar motivāciju pieteikuma vēstulē? Lai cik daiļi to uzrakstītu, mēģinot radīt iespaidu, ka ilgojas pēc sapņu darba konkrētajā uzņēmumā, – atbildes nekādas. Vislabāko risinājumu izvēlējušies tie darba devēji, kas jau sludinājuma tekstā iekļāvuši frāzi, ka sazināsies (kādu ziņu dos) tikai tiem, kas tiks aicināti uz intervijām. Cerams, ka kādam tomēr šajā ziņā ir panākumi. Smieklīgi maza alga, rēķinoties ar cilvēku izmisumu
Labāk veicas ar tiem darba piedāvātājiem, ar kuriem jāsazinās telefoniski un jāpiesaka sava kandidatūra. Vismaz uzreiz var noskaidrot – deri vai nederi darbam, vai maz ir kādas izredzes. Darba devēji pamatā par minimālo algu arī vairāk nevienam nesola. Strādāt gribošais samierinās ar to – vismaz kāda naudiņa, lai gluži badā nav jāmirst. Piekrītot dažādiem nosacījumiem, darba devējs piedāvā nākt strādāt jau nākamajā dienā. Darba meklētājs sapriecājas par to, ka viss tik ātri virzās uz priekšu. Taču ne viss ir tik labi kā šķiet, jau vairāki gadījumi, līdz šim neviens nav grasījies slēgt darba līgumu, taču saka: „Paskatīsimies, kā tev sanāk, un tad runāsim tālāk.” Uzreiz plinti krūmos mest būtu grēks. Bet kurš būtu iedomājies, ka var būt tik necilvēcīgi indivīdi! Izrādās, pusdienlaiks, veicot darbu, nav paredzēts, no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā „jārauj” bez apstāšanās – ne padzerties, ne paēst darba laikā. Darba devējs tevi visu laiku vēro, koriģē un baksta, un galarezultātā dienas beigās paziņo, ka esi visu dienu noslaistījies, darba rezultāta nav, un brīdī, kad esi iztaisnojis muguru, izrādās, esi bezmaz vai putnus skaitījis, lai tikai novilktu laiku. Un galu galā dabū noklausīties pārmetumus, izjust pazemojumu kā darbam nederīga persona. Uzreiz secini, ka pārbaudījumu neesi izturējis un ir divi varianti - piekrist tomēr vēl vienai iespējai sevi pierādīt vēl nākamajā dienā vai būt pietiekami lepnam, lai neļautu sevi vairs izverdzināt un pazemot, aiziet neatskatoties un vakarā atpūtināt sāpošo muguru un mēģināt sadziedēt uzberztās tulznas. Jālien gluži vai uz vēdera darba devēja priekšā
Vilšanās, dusmas un rūgtums sirdī par to, ka cilvēkam, lai nopelnītu latu, ir gluži vai jālien uz vēdera un „jāizspiež visa sula”. Nav brīnums, ka arvien vairāk cilvēku nesasniedz pat 40 gadu vecumu. Nesaprotu, ko tie darba devēji no cilvēka grib – izverdzināt, pazemot?! Personīgi šādu darba devēju attieksmi pret potenciālajiem darbiniekiem varu skaidrot vienīgi ar to, ka viņi „labajos laikos” paņēmuši tik daudz kredītu gan par mājām, dzīvokļiem un mašīnām, ka tagad paši ir neizsakāmā izmisumā un vēl biznesā lāgā neiet, taču, lai nezaudētu savu statusu sabiedrībā, cenšas „turēties virs ūdens” visiem līdzekļiem. Un cilvēki, kas uzņēmumā tomēr strādā, ir nepieciešami. Darba devēji visādiem līdzekļiem vēlas panākt, lai tomēr darbs būtu paveikts, taču īpaši neiedziļinoties, lai darba veicējs par paveikto būtu kaut cik gandarīts.
Un ja šādi ilgi turpināsies, darba devēji nemainīs savu attieksmi, drīz vairs nebūs pat viena muļķa, kas melno darbu paveiks pat kā pārbaudījumu, vai darbam der. Atliek vien nopūsties un meklēt čemodānu...
Grieta
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+37122428698 Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
sagaidīšana ierodoties UK;
iespēja sagaidīt lidostā;
konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu, darbs UK ir jāmeklē pašam un pašam jāpiesakās aģentūrās, kas nebūt nav sarežģīti!
Šie nav vienīgie pakalpojumi, ko piedāvājam emigrantiem, jo cik cilvēku tik situāciju. Protam atrast jebkuram cilvēkam labvēlīgu risinājumu, palīdzam ar pabalstu( benefits) kārtošanas jautājumiem un ikdienas situācijām. Sīkāk par nostāju un dažādiem risinājumiem lasiet blogā!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
Ir peieejamas atsauksmes, sīkāk sadaļā pakalpojums. Uz tikšanos!
Nebūt ne lieku reizi atgādinu: DARBA SLUDINĀJUMI PAR PASTNIEKA, MAISIŅU IZNĒSĀTĀJA, LIFLETU MĒTĀTĀJA, CHARITY DARBINIEKA PROFESIJAS IEGŪŠANU UN STABILO DARBU, 99 % GADĪJUMU IR MELI UN APMĀNS!!!
Informācija: daudzās interneta vietnēs parādās sludinājumi, ka aicina strādāt UK pastnieka profesijā, mētāt maisiņus, iznēsāt lifletus, strādāt charity kompānijā un tml. Piedāvā bezmaksas dzīvesvietu, nereti arī nopērk biļeti.
Tā jūs jau nesākuši strādāt ielieniet parādos, kuri jāatstrādā! Dzīvesvieta būs zem katras kritikas, gulēsiet 10 cilvēki vienā istabā,nereti uz grīdas, blakšu pilnā mājā. Par īri no Jūsu "algas" atrēķinās bargu naudu.
Darbs ir nereāli riebīgs: dienā jānostaigā ap 30 km, lai iznēsātu vajadzīgi skaitu maisiņu. Jāiet jebkuros laika apstākļos, ja paliekiet mājās, tad neko nenopelniet. ja neesat profesionāls soļotājs, tad kājas sāp jau pēc pirmās dienas, ir noberztas līdz asinīm. Pilnos maisiņus ar labdarības precēm nereti zog konkurenti un Jūs atkal neko nenopelnīsiet.
Alga: ja paveicas, tad Jūsu nedēļas alga pēc visiem atvikumiem ir 30-40 GBP. tas ir smieklīgi maz. Visbiežāk saimnieki paziņo, ka Jūs neko neesat nopelnījis, bet Jums "aizdos" lai nenomirtu badā un būtu spējīgs atkal iet ielās.
Nodarbinātības princips: Jūs piespiež reģistrēties kā pašnodarbinātajam un nodokļus par Jums neviens nemaksā, tieši pretēji -finansiāla gada beigās Jums pašiem tie jāmaksā, rezultātā Jūs paliekiet parādā arī valstij, nevariet pretendēt ne uz kādiem pabalstiem vai valsts palīdzību.
Shēma ir ļoti vienkārša, pēc iespējas ātrāk salauzt cilvēku, lai viņš neko negribētu mainīt un pierastu pie necilvēcīgajiem apstākļiem. Visbiežāk tuvinieki Latvijā neko nenojauš par savējā gaitām Latvijā, jo kauns atzīties un lūgt palīdzību. Ar šo "biznesu" visbiežāk nodarbojas lietuvieši, rumāņi un slāvu izcelsmes cilvēki.
Tā kā brīdinu: ja Jums piedāvā šāda veida darbu, tad 99 % tas ir apmāns!Par velti biļetes pērk, apmaksā dzīvesvietu tikai augsti kvalificētam darbaspēkam, speciālistiem, kurus arī Latvijā meklē kā ar uguni.Neiekrītat!!!
Ja nu tomēr esiet nonācis neapskaužamā situācijā un nav nekādu variantu- ne naudas, ne dzīvesvietas, ne darba, tad iekopēju saites, kas var palīdzēt tikt pie pajumtes vai vietas council mājā:
Lielbritānijā nav ierastās vienaldzības pret bezpajumtniekiem! Galvenais ir laicīgi meklēt jaunu dzīvesvietu, nenokārt galvu un nepaļauties uz vilinošiem piedāvājumiem, nebaidīties jautāt pēc palīdzības! Ja Jums ir stāsts ko citiem vajadzētu zināt par dzīvi Anglijā, kāds brīdinājums, tad aicinu drošu rakstīt uz e-pastu, ielikšu šeit, lai citi ir informēti!
Lielbritānijā pašlaik dzīvo 39 tūkstoši viesstrādnieku no Latvijas
Foto: Reuters/Scanpix
BNS, TVNET 13. jūnijā
Lielbritānijā pagājušā gada beigās dzīvoja 39 tūkstoši Latvijas viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu pretstatā tikai aptuveni 7000 viesstrādnieku 2004.gadā, pirmdien vēstī britu laikraksts "Telegraph", atsaucoties uz oficiālajiem Apvienotās Karalistes statistikas datiem.
Visvairāk Lielbritānijā ir poļu
No Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm visvairāk Lielbritānijā ir poļu - 529 tūkstoši; strauji palielinās arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo slovāku skaits -pagājušā gada beigās viņu skaits sasniedzis 52 tūkstošus iepretim tikai 8000 slovāku 2004.gadā, kad Lielbritānija atvēra savu darba tirgu strādājošajiem no jaunajām bloka valstīm Austrumeiropā. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo rumāņu skaits minētajā periodā pieaudzis no 14 tūkstošiem līdz 53 tūkstošiem.
Kopumā Lielbritānijā no jaunajām ES valstīm pērnā gada nogalē dzīvoja 508 tūkstoši ES Austrumeiropas valstīs dzimušu cilvēku - astoņas reizes vairāk nekā 2004.gadā. Austrumeiropieši ir labs un izdevīgs darba spēks
"Telegraph" atsaucas uz migrācijas pētījumu institūta "MigrationWatch UK" pārstāvi Endrjū Grīnu, kurš slavē austrumeiropiešu darba tikumu. "Austrumeiropieši ir ļoti labi darbinieki, tāpēc darba devēji ar prieku viņus pieņem darbā," viņš teicis.
Grīns tomēr vērš uzmanību uz faktu, ka austrumeiropiešu viesstrādniekiem maksā zemākas algas nekā vietējiem britu darbarūķiem.
"Bieži vien viņi saņem ļoti zemas algas un piekrīt strādāt grūtos darba apstākļos,"
viņa norādīto citē avīze. Pavasarī Lielbritānijā radās bažas, ka valstī drīzumā ieplūdīs vēl vairāk viesstrādnieku no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm, cerot saņemt visnotaļ dāsnos pabalstus, kādus Apvienotajā Karalistē izmaksā bez darba palikušiem cilvēkiem. Pabalstus varēs saņemt jau pēc trīs nostrādātiem mēnešiem
Laikraksta "Daily Express" portāls vēstīja, ka nākamgad pabalstu maksājumi austrumeiropiešu viesstrādniekiem varētu strauji pieaugt, jo Lielbritānijā stāsies spēkā jauni noteikumi, kuri ļaus pieprasīt pabalstu izmaksu jau pēc trim valstī nostrādātiem mēnešiem.
Pašreizējā kārtība noteic, ka strādniekiem no 10 jaunajām Eiropas Savienības valstīm, kuras iestājās blokā 2004.gadā, ir jānostrādā Apvienotajā Karalistē vismaz gads, lai viņi varētu pretendēt uz pabalstiem, kuru apmērs tiek aprēķināts no viņu ienākumiem.
Jaunās kārtības kritiķi ir nobažījušies, ka šīs izmaiņas kā magnēts pievilks Lielbritānijai vēl vairāk cilvēku, kuri grib tikt pie daudz lielākiem pabalstiem, nekā saņem savās valstīs.
Šajā saistībā portāls minēja, ka, piemēram, Latvijā bezdarbnieka vidējais pabalsts ir 57,20 mārciņu (aptuveni 45 lati) mēnesī, bet Apvienotajā Karalistē tas sasniedz vidēji 256 mārciņas (aptuveni 200 latu).
Ņemot vērā, ka mēs, latviešu tauta, piekopjam visas labākās līgošanas tradīcijas, bet diemžēl esam izsvaidīti plašajā pasaulē un tomēr līgot gribam Latvijā, jo nekur zāle tā nesmaržo un alus neputo kā LV, ir piedāvājums! Kā arī ņemot vērā, ka aptuveni 60% kas šeit ielūkojās ir UK dzīvojošie, publiceju to šeit!
To piedāvā Jānis, kurš dzīvo Lielbritānijā, Telfordā, un kurš 17.06. izbrauc no UK ar savu mašīnu! No viņa puses tiek piedāvāta gan izklaide, gan ceļš gan uz LV, gan no LV atpakaļ uz UK. Cena pēc maniem ieskatiem ir demokrātiska, ņemot vērā biļešu dārdzību.
Tālākais teksts ir jau Jāņa, droši kontaktējieties ar viņu, jo atsauksmes par viņu ir vnk ideālas. Tā teikt- viens no labākajiem latviešiem UK.
Dzerot rīta kafiju, aizdomājos, kur šogad svinēt Līgo/Jāņu vakaru un cik vel nav izlemusi, kur un ar ko. Man radas lieliska ideja!!! Brauciens uz Latviju, pa ceļam kartīgi ietusēt Beļģija... salapīties Berlīne un Jāņu vakaru sagaidīt kopa ar savējiem. Pēc Jaņiem braucam atpakaļ un es jūs katru aizvedu mājas.Interesentiem zvanīt07870826009 vai rakstīt uz draugiem.lv( profila informāciju iedošu pēc pieprasījuma- A.)
Brauciena cena cena ir GBP 350/pers.. [door2door, var tikt piemēroti ģeogrāfiskie ierobežojumi] Minimālais līdzbraucēju skaits – 3, maksimālais 4 Cenā iekļauts.: 1) Brauciens līdz Latvijai un atpakaļ
2) Ieejas biļetes svienēšanas vietās
3) Visi pārbraucieni, ceļa nodevas, prāmja biļetes, motelis/kempings, ja ir nepieciešams.
3) Telts vietas pēc nepieciešamības. Atvainojiet, katram pa telts vietai nebūs – dalīsimies.
* Iespējams, ka kādu malku (atgriezumus) arī paņemšu līdzi, ja vien varēšu sarunāt ar paziņām* Kaste Alus (kāds no Latvijas aliem, Visticamāk – Zelta, tomēr kādu varēšu sagādāt tāds arī būs jāpieņem. Ja kaut kādu apstākļu dēļ nebūs pieejams Latvijas alus, tad būs jāmeklē alternatīva)
Līdzi jaņem:
1) Labs noskaņojums
2) Sava paika, uzkodas pēc ieskatiem-liekam uz kopīga galda
3) Ērts apģērbs ko uzvilkt pa dienu un vakarā. Veļas gabali, ko nomainīt
3) Guļammaiss, piepūšamais matracis
* Viena vai divas teltis uz visiem.
Ir pienācis tas gada perioda brīdis, kad vidusskolnieki un prof-tehnisko skolu audzēkņi sāk meklēt darbu vasarai, lai netiktu deldēts vecāku maciņš un galvā nenāktu domas par nepareizu izklaižu meklēšanu.
Tā kā darbu Latvijā skolniekam ir praktiski neiespējami atrast vai arī darbs ir par pusdienām un transportu, tad painformēšu par darba iespējām nepilngadīgajiem UK.
Viena no iespējām ir griezties LV darbā iekārtošanas firmās, maksāt ap 250,- ls + transporta, īres izdevumi, iztikšana utt. un braukt strādāt lauksaimniecības darbos Anglijas laukos. Manas subjektīvās domas- angļu valodu tā neuzlabosi, jautribas nekādas, veikals vienreiz nedēļā un saskarme ar dažādu tautību cilvēkiem, kas var nebūt arī pārāk draudzīgi un labvēlīgi noskaņoti, bonusā tam visam smags darbs, kas var arī nebūt pa spēkam 17 gadus vecam jaunietim. Personīgi pazīstu dažus, kas pēc šis pieredzes ir zvērējuši, ka UK nekad neatgriezīsies. Bet tas ir variants, ja vēlās visu gatavu kā uz paplātes.
No dažadiem avotiem nāk info, ka jauniešus ņem tikai uz darbiem lauksaimniecībā, bet tas tā nav!!!
UK agentūras ņem darbā sezonā 17 gadus sasniegušos jauniešus, jo viņiem tas ir izdevīgi- mazāk jāmaksā algā. Pamatojums: http://www.direct.gov.uk/en/Employment/Employees/TheNationalMinimumWage/DG_10027201
Current NMW rates
There are different levels of NMW, depending on your age and whether you are an apprentice. The current rates are:
£5.93 - the main rate for workers aged 21 and over
£4.92 - the 18-20 rate
£3.64 - the 16-17 rate for workers above school leaving age but under 18
£2.50 - the apprentice rate, for apprentices under 19 or 19 or over and in the first year of their apprenticeship
The age at which you become entitled to the main rate was reduced from 22 to 21 on 1 October 2010. The apprentice rate was introduced on the same date.
If you are of compulsory school age you are not entitled to the NMW. Some of your other employment rights are also different.
Rates from 1 October 2011
The NMW rates are reviewed each year by the Low Pay Commission and from 1 October 2011:
the main rate for workers aged 21 and over will increase to £6.08
the 18-20 rate will increase to £4.98
the 16-17 rate for workers above school leaving age but under 18 will increase to £3.68
the apprentice rate, for apprentices under 19 or 19 or over and in the first year of their apprenticeship will increase to £2.60
Jauniešus patreiz labprāt ņem gan darbā automazgātuvēs uz sezonu, gan arī kafejnīcās un viesnīcās, apkalpojošā sfērā. Tā pagājušo gadu mana radinieka kursabiedri nodzīvoja UK visu vasaru, jo rokas un galva bija īstajā vietā. Bet ir nedaudz priekšnosacījumi:
Protams, ka angļu valodai ir jābūt labā līmenī, lai varētu brīvi komunicēt ar angļiem. Bez tās neiesaku braukt meklēt darbu, jo tikpat gudri atbrauksiet atpakaļ. Darbs apkalpojošajā sfērā nav darbs fabrikā, kur bieži var iztikt bez angļu valodas zināšanām. Jāspēj komunicēt.
Nevajag cerēt, ka dzīvojot un strādājot UK pa 3 mēnešiem nopelnīsiet "lielo rubli" un atbrauksiet augusta beigās mājās bagāts. Ne tuvu tā, jo pašam UK būs jāapmaksā savi izdevumi- īre, transports, ēdiens, izklaides, internets utt. Galu galā gribēsiet super apģērbties, jo cenas apģērbam UK ir 3- 10 reizes zemākas. Tad nu rēķinieties, ka sanāks sevi normāli uzturēt un nedaudz iekrāt skolas sākumam, ne vairāk.
Tiem, kuri ir pieraduši, ka mammas visu izdara viņu vietā un par visu vienmēr parūpējās- netērējiet vecāku naudu un labāk paliekiet Latvijā. Kuriozs- kā klients piesakās 17 gadīgs puisis. Pēc pusstundas zvana viņa mamma satraukusies kas un kā. Jautā man -cik reizes dienā puiku sagaidītāji ēdinās un vai drēbes izmazgās katru dienu?! Sāk man klāstīt, ka puikam( topošajam vīrietim :)) ir alerģija no tā un tā, lai neļaujos ēst to un to....... Automātiski atbildu STOP! Nevienu neviens needinās, pašam būs jāiet uz veikalu un jāpērk pārtika, jāgatavo un pašam būs jāiestumj drēbes veļasmašinā, kā arī pašam būs jāstaigā pa pilsētu un jāpiesakās darbā. Mamma gandrīz apraudājās, ka viņas "bērniņš" kaut kam tādam piekritis, jo viņš redz nav spējīgs pats par sevi parūpēties.... Jā, mēs palīdzam ar dzīvesvietu, dokumentu sakārtošanu, iepazīstināšanu ar pilsētu, veikaliem, darba aģentūrām utt.( esam viņa labākie draugi UK), bet mēs neesam un nebūsim aukles! Tā kā pirms piesakieties, izrunājiet ģimenē šo jautājumu. Mēs tik un tā prasīsim vecāku piekrišanu, ka Jūs izmantojiet pakalpojumu un vecākiem būs jaaizpilda forma, ka piekrīt pasākumam. Jābūt ir spējīgam atbildēt par savu rīcību, pašam par sevi parūpēties un vēlmei padzīvot, pastrādāt UK. Citādi tā ir tikai vecāku naudas izniekošana.
Šis posts neattiecas uz pilngadīgo aizbraucēju gimeņu emigrāciju, bet gan tikai uz 16-17 gadus vecajiem jaunas pieredzes meklētājiem. Lūdzu izlasiet visu blogu pirms zvaniet vai rakstiet. http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+37122428698
Pakalpojumā ietilpst:
dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
sagaidīšana ierodoties UK;
iespēja sagaidīt lidostā;
konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu.
Šie nav vienīgie pakalpojumi, ko piedāvājam emigrantiem, jo cik cilvēku tik situāciju. Protam atrast jebkuram cilvēkam labvēlīgu risinājumu, palīdzam ar pabalstu( benefits) kārtošanas jautājumiem un ikdienas situācijām. Sīkāk par nostāju un dažādiem risinājumiem lasiet blogā!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
Ir peieejamas atsauksmes, sīkāk sadaļā pakalpojums. Uz tikšanos!
Aizbraucējiem tomēr nebūs Latvijai jāmaksā nodokļa starpība
Foto: sxc.hu/jelaga
LETA
2011. g. 19. aprīlī, 11:29
Eiropas Savienības valstīs strādājošajiem nevajadzēs maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) starpību, paredz Finanšu ministrijas (FM) plānotie priekšlikumi, kas tiks iesniegti Saeimā jau atvērtajā IIN likumā.
Novērsīs dubultā nodokļa uzlikšanu
Kā informēja FM Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace, attiecībā uz turpmākajiem taksācijas periodiem pēc būtības tiks noteikta vienkāršākā metode nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai Latvijas rezidentu - fizisko personu - ārvalstīs gūtajam ienākumam.
Tas nozīmē, ka ārvalstī gūto ienākumu neatkarīgi no tā, pēc kādas likmes tas ir aplikts ar nodokļiem ārvalstī, Latvija neiekļaus attiecīgās fiziskās personas apliekamajā ienākumā,
līdz ar to pat teorētiski par šo ienākumu nodokļa starpība nebūs jāmaksā.
Nodokli neuzliks tikai tiem, kas strādā ES
Atbrīvojums neattieksies uz visiem ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, bet tikai uz ienākumiem, kurus Latvijas rezidenti saņem no darba devējiem-nerezidentiem par darbu, kas tiek veikts ārpus Latvijas. Atbrīvojums neattieksies arī uz visās valstīs gūtajiem algota darba ienākumiem, bet tikai uz ienākumiem, kas gūti Eiropas Savienības dalībvalstīs un valstīs, ar kurām Latvijai ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.
Atbrīvojumu paredzēts piemērot jau ar šo gadu.
Par iepriekšējo periodu - jāmaksā
Savukārt attiecībā uz iepriekšējiem trīs taksācijas periodiem - 2008., 2009. un 2010.gadu - tiek vērtēta iespēja noteikt, ka šajos taksācijas periodos iepriekšminētais Latvijas rezidentu ienākums tiktu aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc pazeminātas likmes - iespējams, 5% likmes.
Tā kā parasti ārvalstīs nodoklis tiek uzlikts pēc augstākas likmes, ir paredzams, ka papildus nodokļa, ja tāds vispār tiks aprēķināts, maksājumi būs ievērojam mazāki, kādi tie būtu pašreizējā situācijā, kad ārvalstī gūto ienākumu apliek pēc 25% likmes. Vērtēs iespēju atmaksāt
Lai nodrošinātu, ka samazinātā likme tiek piemērota taisnīgi, tiem nodokļu maksātājiem, kuri 2008., 2009. un 2010.gadā ir deklarējuši ārvalstīs gūto darba ienākumu un ir no tā maksājuši nodokļa starpību Latvijas budžetā, tiek vērtēta iespēja atmaksāt minētajos taksācijas periodos samaksātā nodokļa starpību, kāds būtu maksājams pēc jaunās samazinātās likmes un kāds ir samaksāts pēc attiecīgajā taksācija periodā spēkā esošās likmes.
Par LV balto apkaklīšu reketu: Medijos ir parādījusies masa informācijas, ka aizbraucējiem jāatmaksā Latvijas valstij nodokļu starpība, jo UK nodokļi ir mazāki par LV nodoķliem. Faktiski uzskatu, ka masu medijos izskanējušais ir nepatiesība, jo... .... ...Latvija un Anglija ir parakstījusi konvenciju par dubultu nodokļu neaplikšanu. Tās 4.pants nosaka, kas ir rezidents un nerezidents nodokļu aplikšanas vajadzībām. Konvencijā ir noteikts, kura valsts uzliek kādus nodokļus saviem nodokļu rezidentiem. Konvencijā nav atrakstīts, ka LV tam pa virsu var vienpusēji uzlikt vēl papildus nodokļus UK rezidentiem.
4.pants. Rezidents
1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz viņas pastāvīgo dzīves vietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija; šis jēdziens neiekļauj jebkuru personu, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī tikai un vienīgi par tās ienākumiem no šajā valstī esošiem avotiem vai par šajā valstī izvietotu kapitālu.
2. Ja pēc šī panta 1.punkta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīves vieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās Līgumslēdzējās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām Līgumslēdzējām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Līgumslēdzējas Valstis vai nav neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
d) ja šī persona ir pilsonis abās Līgumslēdzējās Valstīs vai nav nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar šī panta 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāatrisina jautājums savstarpējas vienošanās ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas piemērošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kuru piešķir šī Konvencija.
Tātad, tie, kam UK ir vitālo interešu centrs un/vai pastāvīgā mītnes zeme, saskaņā ar konvenciju ir UK rezidenti nodokļu vajadzībām. Šādā gadījumā Anglijas rezidenta darba algu otro reizi ar nodokļiem Latvijā aplikt ir pretlikumīgi.
To nosaka konvencijas 15.panta pirmā daļa
„1. Saskaņā ar šīs Konvencijas 16., 18., 19., 20. un 21.panta noteikumiem darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atalgojumu var aplikt ar nodokļiem otrajā valstī.”
Iedvesmai:
VID zaudē tiesā par nodokļu iekasēšanu(izkrāpšanu) no emigranta:
pierādisim VID, ka mums ir vitāli svarīgi atrasties ārzemēs( iztikas līdzekļi, ģimene utt.) Visi nodokļu normatīvie akti ir atrodami VID mājas lapā http://www.vid.gov.lv sadaļā Tiesību akti http://vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=89&hl=1 par jautājumiem, kas skar dubulto nodokļu neaplikšanu.
Ja fiz.pers.gimenes pastaaviigaa dziives vieta un pastaaviigaa darba vieta ir aarvalstii, mineetaa pers. sanem valstii noteiktaas soc. garantijas, kaa arii, ja fiz.pers. savas prombuutnes laikaa ir uztureejusies LV mazaak par 183 dienaam, jebkuraa 12 meen. periodaa, kas saakas vai beidzas taksaacijas gadaa, tad taa peec visu nepiecieshamo dokumentu izveerteeshanasLV, uzskatiis par nerezidentu.
Pēc pirmā nodzīvotā gada jākārto Uk rezidenta pagaidu statuss- EEA1, pēc 5 nodzīvotiem gadiem EEA3- patstāvīgā rezidenta statuss. Vairāk par šo:
Vēl atsaucīte par šo tēmu:
http://baltic-ireland.ie/2011/03/17896/
Ja tomēr šī tēma nav skaidra, tad droši rakstiet uz aizbraukt@inbox.lv konkrētus jautājumus, palīdzēšu tikt skaidrībā.
Atgādinu par mūsu pakalpojumu:
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+37122428698 Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
sagaidīšana ierodoties UK;
iespēja sagaidīt lidostā;
konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu.
Šie nav vienīgie pakalpojumi, ko piedāvājam emigrantiem, jo cik cilvēku tik situāciju. Protam atrast jebkuram cilvēkam labvēlīgu risinājumu, palīdzam ar pabalstu( benefits) kārtošanas jautājumiem un ikdienas situācijām. Sīkāk par nostāju un dažādiem risinājumiem lasiet blogā!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
Ir peieejamas atsauksmes, sīkāk sadaļā pakalpojums. Uz tikšanos!
Aizbraucēja: Pietiek! Atteiksimies no Latvijas pilsonības
TVNET lasītājs
2011. g. 10. aprīlī, 14:45
Cik drūmi ap sirdi, lasot visas nejēdzības, kas notiek Latvijā. No savas lielās saimes - četras māsas un pieci brāļi - es biju vienīgā, kas vēl nebija izceļojusi no Latvijas. Pat domās to nepieļāvu, sak, lai nu kā, bet cīnīšos tepat, jo gan man, gan vīram bija darbs. Bet pirms diviem gadiem sākumā viens, tad otrs tos zaudējām. Lai kā izmisīgi centāmies sameklēt ko vietā, viss bija bez rezultātiem. Tā kā tas jau sāka skart mūsu trīs bērnus un mājās reāli iestājās bads, par brāļu atsūtīto naudu aizbraucām arī mēs.
Pirmais gads bez valodas bija ārkārtīgi grūts, jo neaizbraucu ne pie viena no saviem radiniekiem, bet pavisam uz citu valsti. Ir smagi apzināties, ka Latvijas valdība no manas dzīves nozagusi 20 gadus, nepārtraukti solot labāku dzīvi. Tikai esot citā valstī, tu redzi, kā var dzīvot, kā var smaidīt un ka, nonākušam grūtībās, valsts būs tā, kas tev palīdzēs, it īpaši bērniem, pensionāriem, slimajiem. Pieņēmām ASV modeli - visu var pirkt un pārdot
Tas viss varēja būt arī Latvijā. Bet kāpēc nav? Ja no 90.gadiem valdības delegācijas braukāja pieredzes apmaiņās pa dažādām valstīm. Galarezultātā Latvija pieņēma ASV modeli - pērc un pārdod. Lūk, arī sekas. Tās šausmas, ko sāka Godmaņa valdība - privatizēt, likvidēt... Cilvēkos tika nepārtraukti ielikts mīts, ka pie visa vainīgi krievi. Patiesībā ne jau krievi. Tas bija sociālisms, kuru vadīja arī latvieši. Par tām pašām drausmīgām izsūtīšanām: 80% uzrādītāju bija paši latvieši. Un nevajag aizmirst, ka represijas bija visās valstīs un skāra arī pašus krievus.
Tad nākamais solis, par ko vajadzētu saukt pie atbildības! Repšes kungs un Vaira Vīķe-Freiberga uzskatīja - par varītēm vajag Eiropas Savienību un NATO. Lai gan jau tad augstie kungi zināja, kas draud Latvijas iedzīvotājiem. Kāpēc vajadzēja melot par skaistajām pensijām, par tādām pašām kvotām zemniekiem kā citur Eiropā? Uzskatu - jo tas bija izdevīgi, no tā Latvijas valdība dzīvoja.
Patlaban Latvijas likumi neaizstāv vienkāršo nodokļu maksātāju. Latvijā diemžēl dominē mafijas sindroms - izspiešana visos līmeņos. Par tiem pašiem parādu piedzinējiem - tā normālā valstī neviens nestrādā.
Atraduši jaunus "valsts ienaidniekus" - aizbraucējus
Tagad Latvijā palikušajiem tiek iestāstīts, ka vainīgi ir aizbraucēji, jo, redziet, nemaksā nodokļus. Un tāpēc jāpaceļ lielāki nodokļi. Kāpēc? Nu kāpēc atkal atkārtojas tas pats, kas 90.gados, kad visur vainoja krievus? Par ko man būtu jāmaksā, ja savu izglītību ieguvu PSRS laikā, ja par savu bērnu izglītību maksāju no savas kabatas - grāmatas, burtnīcas, pusdienas, ceļa nauda. Ja par ārsta apmeklējumiem tāpat bija jāmaksā.
Šeit - svešā valstī man bērniem tiešām ir bezmaksas izglītība, jāpērk tikai apģērbs - pārējais tiek no valsts, pat ārpusskolas aktivitātes līdz 16 gadiem ir bezmaksas. Medicīna bērniem ir bez maksas, pieaugušajiem - tikai ārsta apmeklējums par maksu, izmeklējumi, analīzes - bezmaksas. Protams, arī par zobārstu jāmaksā. Kad man tiešām vajadzēja palīdzību, visur atteica!
Ko tieši man man devusi Latvija kā valsts? Maksāju 20 gadus nodokļus, bet, kad man tiešām vajadzēja palīdzību, man visur atteica. Pamatojums: visiem tagad grūti. Ja vēl cerēju, ka valdība centīsies rast risinājumu, ka varam atgriezties, tad ar šiem pēdējiem izgājieniem cerību nav. Tas vēl vairāk noskaņo pret! Tāpēc tagad Latvija man un maniem bērniem paliks vairs vien dzimšanas vieta. Esam nolēmuši atteikties no Latvijas pilsonības. Zinu, ka to darīs daudzi cilvēki.
Man patiešām ir riebīgi noskatīties uz visu un apzināties, ka Latvijas valdība būtībā pati "deportē" savus iedzīvotājus - ar savu rīcību piespiež aizbraukt. Un šoreiz tie vairs nav komunisti, kas to dara...
Diāna
Piespieda braukt peļņā, un mums vēl nodokļi jāmaksā?
TVNET lasītājs
2011. g. 31. martā, 13:18
Pastāstīšu jums, "tautas kalpiem", īsto situāciju par vidējo latvieti, kurš dodas uz ārzemēm strādāt, lai nopelnītu iztiku saviem ģimenes locekļiem šeit Latvijā.
Vidējie ienākumi zemas kvalifikācijas darba veicējiem ir ap 1000 mārciņām. Dzīvesvietas īrei aiziet ne mazāk kā 250 mārciņas, vēl kādas 350 mārciņas jānovirza pārtikai, apģērbam, telefonsakariem, lidmašīnas biļetēm ģimenes apciemošanai un citām vajadzībām.
Pāri paliek ap 400 mārciņām, ko reāli var aizsūtīt ģimenei uz Latviju. Latos tas ir aptuveni 320 Ls, kas tiek atsūtīti ģimenei, kurā vidēji ir vismaz divi cilvēki. No šiem 320 Ls ir jānomaksā komunālie maksājumi, pārtika, apģērbs, ar veselību saistītie izdevumi, bērnudārzs vai skolas izdevumi bērniem, kredīti, ja tādi ir, un daudz citu vajadzību. Un visbiežāk ar šiem 320 Ls pat vēl nepietiek, lai nodrošinātu ģimenes vajadzības.
Ņemot vērā šo visu iepriekš minēto, kur lai vēl atrod 1600 Ls gadā, ko samaksāt nodokļos Latvijas valstij? Kā nav kauna prasīt nodokļus no cilvēka, kas Latvijas valsts nepareizas pārvaldes rezultātā ir bijis spiests pamest mājas, lai dotos pelnīt līdzekļus iztikai ārvalstīs, dzīvojot piespiedu kārtā šķirtam no sev tuvajiem!
Kāds vispār var būt attaisnojums šādai valsts rīcībai?
Ivo
Šie divi rakstiņi ir nākuši no TVNET.LV. Visam rakstītajam piekrītu 100%. Ja nacionālistiem vai galējiem patriotiem ir ko teikt, laipni lūgti rakstīt uz aizbraukt@inbox.lv padiskutēsim.
Varbūt nav tas pareizākais variants un vārdi netiks publiski minēti, bet viss turpmāk rakstītais būs tīra patiesība. Katra ceļš uz UK atšķiras un daudzi notikumi, ceru, ka ir pirmoreiz un pēdējo. Bet rezultāts ir burvīgs!:)
Tātad: 28.03. Rīts ap 10.00-no Latvijas izbrauca privātā mašīna ar maniem radiem un 3 klientiem. Noskaņojums labs, visiem adreses rokās, beidzot prom no LV. Tā kā privātā mašīna, tad par ceļu kapeikas- tik benzīna tiesa. Ap 13.00 jau ir Lietuvā, brauciens turpinās. 29.03. no rīta- pēkšni zvans no braucējiem, noticis satiksmes negadījums Vācijā. Mašīna "lupatās", paši sveiki un veseli. "Krāms par dzelžiem", bet jātiek tālāk. Tempā papildinu sarunu kartes radiem, lai ir sazvanāmi, jo kā zināms ārzemēs jāmaksā ne tikai zvanot, bet arī saņemot ienākošos. Sāku rīkoties, 2 stundu laikā ir apzināti visi, kas brauc tajā virzienā. Un izdodās atrast pārvadātājus, kas tieši gatavojās braukt ārā no LV un ir ar mieru paņemt manus bēdu brāļus un aizvest tālāk uz UK! pie tam par demokrātisku cenu! Jāgaida gan gandrīz diennakts, bet ir OK. Pārnakšņos mazā Vācijas pilsētiņā. 30.03. rīts - braucēji ir atkal mašinā un turpina ceļu. Ceļā ne bez starpgadījumiem, jo Vācijas policijai patīk kontrolēt.:( 31.03. Urrā! Visi ir UK, mans brālis tiek izlaists pie viena no radiniekiem Birmingemā, jo viņam jau jāsāk strādāt UK mailā( jānēsā un jācilā kastes un sūtījumi, jāškiro). Tēvam jābrauc tālāk uz Leeds, jo viņam tur sarunāta dzīvesvieta un otro sezonu viņš tur. Mani klienti tiek izlaisti pilsētiņā netālu no Birmingemas, visam jābūt OK un jāsākās jaunai, labākai dzīvei. Bet...
Viņiem bija jāierodās otrdien vakarā, bet ieradās ceturtdien. Protams, ka apstākļu sakritība un sekojošās nelaimes, pie kurām neviens nebija vainīgs. Sagaidīja nevis latvietis, bet slāvu izcelsmes cilvēks + viņiem domātā adrese bija aizņemta. Nācās dzīvot citā mājā, kur īre bija nevis 40 gbp nedēļā, bet 50 gbp. Tas sacēla protestu vētru, jo klienti jau ceļā bija izmocīti un vēlējās tikai izgulēties un atpūsties. Nemitīgi "sēdēju " uz telefona, lai sakārtotu situāciju un visi būtu apmierināti. Nonācām pie secinājuma, ka jāpaliek pa nakti tur kur ir un no rīta jādomā par tālāko.
Prasības bija, vēlos kontaktēties tikai latviski, krieviski un angliski nerunāšu!!! Kas tad tas??? Saprotiet, ka visa Anglija sastāv no daudzām tautām un nacionalitātēm, nevar izvēlēties kā runāt, vnk jārunā un viss. Šeit Latvijā mēs varam nerunāt krieviski, ja nevēlamies, bet UK nav tiesību izvēlēties kādā valodā runāt. Un neceriet, ka būs plazmas televizors katrā istabā un apzeltīta gulta ar zīda palagiem. Labi, nakti neguļu domāju risinājumu. Paralēli vēl jānodod uzņēmuma deklarācija, lai VID nesodītu par likumu pantu nepildīšanu un izvairīšanos no savlaicīgas nodokļu nomaksas. 1.04. Agri no rīta sazvanu gan klientiņus, gan arī saimniekus mājai Lincolnshīrē. OK, dzimst jauns darbības plāns- jāpārbrauc uz turieni, jo tur dzīvo jau gana daudz latviešu un ir feina brīva māja.
Tik problēma jātiek uz turieni ar visām mantām. Risinājums ir atrasts 15 minūšu laikā, tiek sazvanīts Jānis, kurš ir ar mieru par labu cenu aizvest uz Lincolnšīri. Domāts darīts. Zvanu klientiem un dodu jaunās adreses, Jāna nummuru. Viss ok!
Manējie ierodās, jāsēž un jāgaida kamēr sagaidītājs atnāks no darba. Gaidam visi....
Ap 21.00 sagaidītājs atbrauc, mans zvans uz UK. Viss kārtībā. 2.04. Rīts. Zvanu kā patīk utt. Un tad balzams manai dvēselei!:) Vārdi, kurus dzirdu atsver visas nedēļas negācijas un nelaimes:
"Liels paldies, viss beidzot ir kārtībā. Dzīvojam šikā mājā, sarunājām jau darbiņu dārzniecībā no pirmdienas. Sagaidītāji bija super..."utt.
Zvans otram klientam: saka to pašu, bet ir jautājumi par adapteriem un par puisi, kas dzīvos ar viņu vienā istabā no svētdienas.
http://web.argus.lv/products/hwindex.htm?cat=W66 Te var paskatīties kāds izskatās adapteris, var nopirkt netā. Vispār adapteri ir nopērkami visos sadzīves tehnikas veikalos, kā arī uz prāmja Kalē- Dovera, Cenu amplitūda no lata līdz 3 latiem. Par to padomājiet jau pirms braukšanaas vai lidošanas uz UK.
Ambrozijs manām ausīm... Isāk sakot, mājā ir vēl 2 brīvas vietas. Reāliem un nopietniem interesentiem iedošu arī šo 3 klientu telefona nummurus, lai paši var apjautāties par sadzīves apstākļiem un tml. Viņu nummuri tiks iekļauti arī atsauksmju lapā.
Turpināšu sekot viņu gaitām UK, protams, par dokumentu kārtošanu un visiem pārējiem jautājumiem, kas skar jebkuru iebraucēju. Jau pirmdien uzrakstīšu par pirmo darba dienu un iepaidiem, darāmajām lietām. Papildināts 14.04.
4.04. vakarā zvanīju uz UK, lai pajautātu par iespaidiem darbā utt. Neviens necēla, bet piezvanot kontaktpersonai uzzināju, ka meitenes dārzniecībā "kalnus gāzušas". Super!
5.04. Beidzot vakarā sazvanīju savējos, ar darbu viss kārtībā, neesot grūts, bet atbildīgs gan. Meitenes pakojot puķes un stādot augus podiņos, līmējot uzlīmes.
Esot cita veida problēma- ar elektrības čipu.
Konkrētajā mājā, tāpat kā gandrīz visās UK izīrējamajās mājās nav mums LV pierastais elektrības skaitītājs, bet gan uzlādējams čips. Arī gāzes apmaksai izmanto tādu pašu. Faktiski to sauc par prepaid card( priekšapmaksas karte). Izmantojams elementāri- jāiet uz veikaliem, kas atbalsta pakalpojumu( visi lielākie) un jāsamaksā par elektrību uz priekšu. Vidēja lieluma mājiņai pietiek ar 15 GBP nedēļā. Tad, kad iemaksātā summa iet uz beigām, tad kastīte vai nu izdod skaņas vai brīdinājuma signālu, ka nepieciešama papildināšana. Tādā veidā ir izslēgta situācija, ka atslēdz elektrību par nenomaksātu rēķinu un ir daudz vieglāk kontrolēt savu patēriņu. Tiesa, ka šādā veidā norēķinoties sanāk pārmaksāt aptuveni 10% no elektrības vērtības, bet nav situācijas, ka par māju atnāk rēķins uzreiz par 3 mēnešiem ap 250 GBP un jālauza galva kā uzreiz nomaksāt.
Problēma sekojoša- šis aprakstītais čips izgājis no ierindas un aprij ieskaitītu naudiņu 10 minūšu laikā. Atnāk kontaktpersona, apmaksā 10 GBP vērtībā elekrtību, bet tās tik un tā nav, vakarā atnāk klienti no darba un arī veic ieskaitīšanas procesu, ir elektrība, bet no rīta atkal pazūd.
Kontaktpersona izsauc meistaru, bet jāgaida sertificēts Council meistars, paši nedrīkst jaukt un skatīties kāpēc un kas par problēmu.
Pēc meistara apmeklējuma viss ir skaidrs, manējie ievācās mājā, kur iepriekš bija dzīvojuši citi īrnieki, kas bija atstājuši parādu par elektrību no piektdienas vakara līdz pirmdienai( šajā periodā atbildīgās iinstitūcijas nestrādā un elektrību uzreiz neatslēdz), kā arī bijuši jaukuši čipa kastīti. Rezultāts bija nepatīkams jaunajiem īrniekiem. Viss kārtībā, tagad elekrtība ir pastavīgi un bez pārrāvumiem, problēma apzināta un novērsta.
8.04. klientiņiem tika pieteikta NIN intervija, tā tika nozīmēta uz 18.04. Līdz ar to darbā jāņem brīvdiena uz šo datumu.
14.04. Uz šo brīdi aizbraukušie man pat vairs nezvana, jo pašiem viss ir skaidrs, dzīve ieiet normālās sliedēs, kontaktpersona dzīvo uz šīs pašas ielas, manējie iet pēc darba pie viņa pasēdēt internetā un paklačoties par jaunumiem pilsētā. Tad, kad zvanu kontaktpersonai, tikai tad dzirdu jaunumus par to kur bijuši, ko redzējuši un kā sadzīvo ar poļiem, indusiem u.c. tautībām.
Vienai meitenei darbā vaizers prasījis HO, bet viņai tā nav un nevajadzēs, jo strādāt sāka 04.04., HO jānokārto mēneša laikā kā sāk strādāt, bet no 01.05. reģistrācija WRS HO Latvijas pilsoņiem vairs nav vajadzīga, līdz ar to nav jāsatraucās par šo jautājumu un nav jātērē 90 GBP par reģistrāciju. Var mierīgi strādāt, jo visi iekļaujās šajos datumos.
Sīkāk:
http://aizbraukt.blogspot.com/2011_03_01_archive.html posts: Skaidrībai!!!
Pēc 18.04. uzrakstīšu par NIN intervijas norisi.
Ļoti labs un izpalīdzīgs saits par darbu ārzemēs: www.darbsārzemēs.lv vai http://www.xn--darbsrzems-yfb4t.lv/ Šajā saitā ir ne tikai noderīgi padomi par dzīvi un darbu, bet tiek publicētas dažādu starpnieku un darbā iekārtošanas aģentūru vakances un piedāvājumi. Vēlos atgādināt:
Tā kā vakances ir ievietojuši dažādi cilvēki un firmas, aicinām būt uzmanīgiem un izvērtēt katru piedāvājumu nopietni, sevišķi gadījumos, ja tiek prasīta priekšapmaksa.
Īpaši vēlos vērst uzmanību uz saitā atrodamajamiem linkiem uz lēto aviobiļešu piedāvājumiem, noderīgi! Saitā ir daudz vajadzīgas informācijas par darbu gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Galu galā- gatavojoties doties uz ārzemēm vajadzīga pēc iespējas plašāka informācija, nedrīkst paļauties uz vienas personas ieteikumiem vai radu neobjektīvo (dez)informāciju.
Atgādinu par mūsu pakalpojumu:
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+37122428698 Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
sagaidīšana ierodoties UK;
iespēja sagaidīt lidostā;
konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu.
Šie nav vienīgie pakalpojumi, ko piedāvājam emigrantiem, jo cik cilvēku tik situāciju. Protam atrast jebkuram cilvēkam labvēlīgu risinājumu, palīdzam ar pabalstu( benefits) kārtošanas jautājumiem un ikdienas situācijām. Sīkāk par nostāju un dažādiem risinājumiem lasiet blogā!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
Ir peieejamas atsauksmes, sīkāk sadaļā pakalpojums. Uz tikšanos!
Visiem iesaku- izmantojiet, jo neko labāku, lētāku un drošāku neatradīsiet! Šo paklapojumu izmanto 99% manu klientu un ir ļoti apmierināti, jo nekad nav pazudis pārskaitījums vai bijusi aizkavēšanās.
Mājas lapā info ir latviski, klientu apkalpošanas zvanu centros runā krieviski, ja nepieciešams.
Kompānija OPAL TRANSFER piedāvā veikt naudas pārskaitījumu vietējā valūtā – latos – uz bankas kontu, kas atvērts jebkurā Latvijas bankā. Šo pakalpojumu piedāvājam ne tikai OPAL TRANSFER birojos Londonā, bet arī no jebkuras citas Lielbritānijas pilsētas.
Naudas pārskaitījuma cena – £3 neatkarīgi no pārskaitījuma summas
*Lai noformētu naudas pārskaitījumu OPAL TRANSFER birojā: 1. dodieties uz tuvāko OPAL TRANSFER biroju;
2. nosauciet saņēmēja vārdu, uzvārdu (atbilstoši pases datiem) un IBAN bankas konta numuru. *Lai noformētu naudas pārskaitījumu no jebkuras citas Lielbritānijas pilsētas: 1. dodieties uz tuvāko Barclays Bank filiāli;
2. ieskaitiet paredzēto naudas summu OPAL TRANSFER bankas kontā:
OPAL TRANSFER bankas konts
BARCLAYS Bank Account holder: Opal Transfer Ltd
Sort Code: 206563
Acc.No: 63589560
SVARĪGI ZINĀT...Barclays Bank blankā rindiņā Paid in by lūdzu norādiet jūsu uzvārdu vai klienta numuru. 3. piezvaniet uz OPAL TRANSFER zvanu centru 020 7976 5445;
4. noformējiet naudas pārskaitījumu (Pārskaitījuma noformēšanas laikā nosauciet Opal Transfer konta numuru, uz kuru nosūtījāt naudu);
5. saņemiet klienta numuru. Lai naudas pārskaitījumu noformētu pirmo reizi, jums būs nepieciešams nosaukt operatoram savu vārdu, uzvārdu, pilnu adresi Lielbritānijā (ieskaitot pasta kodu) un telefona numuru.
Nauda tiks ieskaitīta saņēmēja bankas kontā nākamajā darba dienā.
SVARĪGI ZINĀT... Naudas pārskaitījums saņēmējbankā tiek uzglabāts 30 dienas. Gadījumā, ja tas šajā laikā netiek izņemts, to pārskaita atpakaļ OPAL TRANSFER kontā. Bez personu apliecinošiem dokumentiem klients drīkst dienas laikā nosūtīt summu, kas nepārsniedz 700 mārciņas, turklāt 30 dienu laikā kopējā naudas pārskaitījumu summa nedrīkst pārsniegt 1500 mārciņas. Lai nosūtītu summu, kas pārsniedz minētos limitus, klients tiks lūgts uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.
Uz nelielu Anglijas miestiņu netālu no Jorkas pilsētas aizceļos kārtējā latviešu ģimene ar trim maziem bērniem, no kuriem jaunākajai - Kristīnei - ir tikai deviņi mēneši. Tas nebūs izpriecas brauciens. Ja paliktu un nekas nemainītos, pazaudētu visu, kas tiem pieder. Aviobiļetes ir pasūtītas, un katra diena viņus tuvina jaunajai dzīvei ārpus ierastās vides. Viņi piekrita sarunai, pretī saņemot solījumu, ka vārdi rakstā būs mainīti. Tie arī nav būtiski, jo stāsts ir līdzīgs daudziem un iemesli tie paši, kālab prom no savas zemītes aizbrauc tūkstošiem izmisuma plosītu cilvēku.
Kredīts jāmaksā, bet darba nav
Dienā, kad apmeklēju Kārkliņus viņu lauku mājā netālu no Limbažiem, Vija bija viena ar abiem jaunākajiem bērniem. Vecākais dēliņš Egons ir dārziņā, vīrs Juris devies palīdzēt kaimiņam remontēt mašīnu. - Vismaz cilvēkos, - noteica namamāte, neslēpjot, ka bezdarbnieka statusā Juris dienām nesatiekas ar cilvēkiem, kļūst arvien nervozāks un viņa nebrīnītos, ja no spriedzes tam sāktu rēgoties baltās pelītes. Pie ledusskapja piesprausts saraksts ar darbiem, kas vēl jāpagūst līdz aizbraukšanai, to vidū - jāaizved sociālajam centram pāris maišeļu ar bērnu drēbītēm, jo lielu bagāžu viņi līdzi neņems. Vija iznes no istabas divus nupat nopirktus čemodānus, tāpat četras lielākas un mazākas mugursomas, kurās paredzēts ietilpināt nepieciešamāko. Rosoties viņa atbrīvojas, saruna pamazām kļūst atklātāka. Bērni spēlējas istabā, laiku pa laikam ziņkāri pabāžot gaišās galviņas virtuves durvju spraugā.
Vēl pirms dažiem gadiem Vijai un Jurim bija šķitis, ka dzīvē viss iet uz augšu. Vija strādāja valsts pārvaldē, kur pēdējā laikā ik gadu par 100 latiem palielināja algu un bija cerība, ka tā turpināsies. Arī Juris lielā būvniecības uzņēmumā pelnīja labi. Tāpēc viņi pirms četriem gadiem pieņēma drosmīgu lēmumu - par 35 000 latu iegādājās lauku māju, līgstot ar banku par aizņēmumu uz 20 gadiem. Ieķīlāts tika arī viņu divistabu dzīvoklis pilsētā, ko izlēma nepārdot, jo bērni izaugs un kādreiz tas varētu noderēt.
Pirmais šoks bija tad, kad man nevis pielika, bet samazināja algu. Savulaik domāju, ka kaut kas sašķobīties var Jurim privātajā struktūrā, taču ne man - valsts iestādē. Kļūdījos. Būtu dzīvojuši savās divās istabās, gan jau kaut kā iztiktu, - gandrīz kā runājot ar sevi, pārliek namamāte.
Arī Jurim no prāvā atalgojuma vairs nebija ne miņas. Kad no minimālās algas atskaitīja ikdienišķos degvielas izdevumus, lai nokļūtu līdz darbavietai, un tēriņus par pusdienām, maciņā atlika vien pārdesmit latu. Pagājušā gada nogalē uzņēmumā atlaida vairāk nekā 20 darbinieku, to skaitā arī viņu - trīs bērnu tēvu. Vija teic, ka citiem bija vēl sliktāk. Juris vismaz varēja stāties bezdarbniekos un mēnesī saņemt savus Ls 90, bet bija arī cilvēki ar īsāku stāžu, viņi nevarēja saņemt pabalstu. Māmiņu alga Vijai beigsies maijā. Ar banku izdevies vienoties uz sešiem mēnešiem atlikt aizņēmuma pamatsummas atmaksu, bet par procentulikmi vien ik mēnesi jānoskaita 100 eiro. Uz jautājumu, vai Juris meklēja darbu, Vija atbild: - Meklēja. Un tūdaļ atjautā: - Kāda no tā jēga? Šādā laikā visi turas savās vietās. Pat ja kaut kur piedāvātu darbu, maksātu ne vairāk par minimālo algu. Tā neatrisinātu viņu problēmu. Liekus 300 eiro norēķiniem ar banku viņi ik mēnesi nevarētu sagrabināt. Spontāns lēmums
Vija atceras: - Es juku vai prātā. Domājām nesūtīt Egonu dārziņā, bet viņam drīz būs seši gadi. Bērnam taču jāgatavojas skolai un pamazām jāsāk mācīties. Uz ko ietaupīt? Janvārī piezvanīja mans brālis, kurš jau vairāk nekā četrus gadus ir Anglijā. Stāstīju, kā dzīvojam, un ieteicos, lai meklē mums darbu. Viss notika tik strauji, ka bija pat grūti noticēt. Pēc divām stundām viņš atzvanīja, sacīja, lai pērkam biļetes un braucam. Solīja, ka būs jumts un arī darbs.
Vijas brālis strādā lielā noliktavā, un viņam zināms, ka maijā vērs vaļā jaunu. Tai vajadzēs strādniekus. Darbu Jurim viņš sarunājis arī līdz tam un sola sākumā palīdzēt. Tagad brālis jau parūpējies par nomas māju ar piecām istabām, uz ko no dzīvokļa pārceltos arī viņš un vēl viens paziņa. - Mums pietiktu ar vienu istabu, lai tikai esam visi kopā. Zināms, cik ģimeņu izjūk tāpēc, ka viens aizbrauc, otrs paliek, - aizdomājas Vija, šūpojot rokās Kristīni, kurai apnikusi garā runāšana. Arī dēliņš sapņu pilnām acīm veras nenoteiktā punktā, it kā jau iztēlē iedzīvotos jaunajā mājā. - Kad Egons pārnāk no dārziņa, viņš ik pa laikam apjautājas:
"Kad mēs brauksim uz Angliju, šovakar vai rīt?"
Viņš domā, ka Anglija ir tas pats, kas Rīga, - pirmo reizi visas sarunas laikā Vija pasmaida. Viņa gan atklāj, ka pašai aizbraukšana nav tik grūta kā vīram, kuram te paliek brāļi, māsas un abi vecāki. Viņiem sirdis lūst… Lai gan cilvēkos Juris cenšas turēties, smaidīt un jokoties, sieva zina, ka tā ir tikai maska. Mana māte par mums neuztraucas, mums nav sirsnīgu attiecību. Viņai visu laiku svarīgāks bijis alkohols. Mani izaudzināja vecmāmiņa, kuru es ļoti mīlēju, bet viņu pērn aizvadījām aizsaulē. Tēvu aizstāja onkulis. Par mums norūpējusies mana māsa, draugi, raud un pārdzīvo tantīte, kurai arī divi mazbērni ir aizbraukuši no Latvijas, - Vija pieklust. Viņa agri kļuva patstāvīga un pieaugusi. Pabeidza augstskolu, iestājās darbā un, kad satika Juri, viņai pirmo reizi bija savas mājas, tuvs cilvēks un ģimenes sajūta.
Nopirktā lauku māja bija jāremontē. Juris pārvilka elektrību, atjaunoja priekšnamu, uzcēla siltumnīcu, bet - grozies kā gribi - visam vajag naudu, un remonts nav pabeigts. Tomēr laukos viņiem patika, jo bērniem bija smiltis, pagalms, pirtiņa, tik daudz zaļas zāles un zilas debesis. Protams, Kārkliņi apzinās, ka mājas vērtība bija uzpūsta. Vija spriež, ka banka ar viņiem nespēlēsies un arī nekavēsies atņemt visu, jo tā ar parādniekiem notiek. Jau tagad viņiem sāpīgi, ka tik spiedīgos apstākļos aizņēmuma procenti jāmaksā bezjēdzīgi. - Ir arī mūsu vaina, ka uz visu skatījāmies pārāk optimistiski un neapsvērām risku. Tā tolaik rīkojās arī daudzi vīra kolēģi. Ne viens vien jau sen pametis Latviju. Vecāki pārdzīvo un atbalsta
Viņu lielā cerība ir brālis. Pat ja Juris tūdaļ nedabūtu darbu, brālis sola palīdzēt ar naudu un skubina, lai nevelk garumā. Lielbritānijas likumi pret imigrantiem ir vēlīgi. Zināms, ka jau drīz par bērniem viņi saņems nelielu valsts pabalstu, bet, kad tur būs nodzīvojuši gadu, to palielinās. Pagaidām abi pieļauj, ka Anglijā paliks divus gadus, kamēr Vijai pēc meitiņas piedzimšanas saglabājas darbavieta. Ja tālumā veiksies labi, bet šeit nekas nemainīsies, varbūt paliks ilgāk.
Vijas brālis ar dzīvi ir apmierināts. Varbūt viņš atgriezīsies Latvijā, kad būs nopelnījis pensiju, iespējams, atbrauks tikai paciemoties. Viņa ģimene ir izjukusi, bet par savām meitām tēvs rūpējas. Katru vasaru brīvlaikā meitas brauc pastrādāt, nopelnīt un, tiklīdz beigs skolu, arī domā pārcelties uz Angliju. Viņš nepacietīgi gaida māsas ģimeni, jo nolēmis pirkt mašīnu, bet nav braukšanas tiesību. Vijai tās ir, tāpēc, visticamāk, vismaz sākumā mašīnas vadību uzticēs viņai.
Jura mammai Rasmai, kas izaudzinājusi piecus bērnus, viņš ir pirmais, kurš spiests aizbraukt. Arī vecākais dēls, Jura brālis, pašlaik ir bezdarbnieks, jo uzņēmumā, kur viņš strādāja, sākta bankrota procedūra. Viņš Nodarbinātības valsts aģentūras Limbažu filiāles kursos gan ieguvis augstāku kvalifikāciju, bet visur, kur meklējis darbu, prasa pieredzi. Rasma nopūšas un neizslēdz, ka arī otrs dēls var izdomāt aizceļot: - Visu laiku esmu strādājusi un skrējusi, cik var, lai varētu iztikt. Man patīk kādu brīdi aizbraukt un redzēt, kā cilvēki pasaulē dzīvo, bet manas mājas ir Latvijā, es gribu te nodzīvot savu mūžu. Ir sāpīgi ne tikai par saviem, bet arī par paziņu un pat svešu cilvēku bērniem, kam jāaizbrauc tāpēc, ka viņiem savā zemē nav iespējams dzīvot. Lai cik man grūti sacīt tādus vārdus, bet Jurim un Vijai jābrauc prom. Te viņiem kļūs tikai sliktāk. Varbūt viņi pārsteidzās. Kad uzzināju par nodomu pirkt vecu māju, vairākas naktis nespēju gulēt. Taču viņi nenopirka sev pili un nedzīvoja pāri iespējām, tikai gribēja sev un bērniem cilvēcīgu dzīvi. Vainoju tos lielos kungus, kas piepildīja savus banku kontus un noveda valsti līdz bankrotam. Uz visa šā posta fona vēl arvien viņiem nav kauns pielikt un pielikt sev lielākas algas.
Man liekas, Latvijā drīz paliks tikai nespējīgi pensionāri…
Rasma stāsta, ka abi ar vīru brauks uz lidostu pavadīt bērnus, lai vēl pirms tālā ceļa cieši apskautu mazulīšus un iedrošinātu savus mīļos. Intuīcija saka - būs labāk
Sarunājoties Vija piemet plītij malku, vāra pusdienas. Kamēr bērni uz brīdi izlaisti no acīm, Agrītis pamanās klusi pieslīdēt pie ūdens spaiņa un iegremdē tajā rokas līdz elkoņiem. Piedurknes ir slapjas, un bērnam tāds nieka nedarbs sagādā lielu prieku. Māmiņa viņu aprāj un, nolikusi vietā dvieli, pārlaižot skatu galdam, ieliek maisiņā zāļu pudelīti. Līdzņemšanai. Somas nav sāktas kārtot, bet noderīgās lietas viņa atliek. Uz galda stāv no studiju laikiem saglabāta angļu valodas mācību grāmata, ko Vija pāršķir, kad mazie guļ. Jurim būs jāstrādā vidē, kur lielākoties saprotas krieviski. Ar sāpju grimasi sejā viņa ierunājas par situāciju valstī un nodomu pagarināt pensionēšanās vecumu. Viņasprāt, tad darba vietas jaunajiem neatbrīvosies un šeit palikušajiem nebūs nākotnes. Vija nebrīnās, ka
depresijā cilvēki cits pret citu kļūst ļauni un nenovīdīgi, izdara noziegumus un jaunām ģimenēm nav bērnu.
Ne visi spēj sadūšoties un aizbraukt, ne katrs var atrast vietu plašajā pasaulē, ja savā zemē kļuvis lieks. - Vecgada vakarā lējām laimes. Tad mums vēl nebija ienākusi prātā doma par aizbraukšanu. Smējām, ka visiem iznācis kaut kas saistībā ar transportu. Egonam lidmašīna, Jurim mašīna, man motocikls, - Vija izņem no plaukta un pasvārsta saujā simboliskos alvas atlējumus, ticot, ka dīvainā sakritība tiešām nesīs laimi tālumā. Vija ir pieķērusies šai domai un ieklausās savā intuīcijā. Tā viņai saka - vajag braukt un būs labi. Vēlāk piezvanu Jurim, bet viņš atsmej, ka sieva jau noteikti visu pateikusi un viņam vairs nav ko piebilst. Dēliņam ir jubileja. Viņi gaida draugus, kuri šo mirkli izmantos, lai teiktu ceļavārdus, uzmundrinātu un novēlētu lidojumam labvēlīgu laiku.
