Mazāk nekā puse iedzīvotāju apņēmušies palikt Latvijā
Šā gada laikā 27% respondentu ir nolēmuši braukt strādāt uz ārzemēm, 28% - nav izdomājuši, kā rīkoties, 45% - pateikuši stingru nē darbam ārzemēs, liecina "CV-Online Latvia" aptauja.
Kā raksta laikraksts "Dienas Bizness", kā galvenie iemesli, kādēļ respondenti grasās doties strādāt uz ārvalstīm, tiek minēta neapmierinoša darba samaksa, kvalifikācijai un pieredzei neatbilstošas iespējas, kā arī vēlme gūt starptautisku pieredzi. Iedzīvotājiem, vērojot ekonomisko situāciju valstī un lēnos ekonomikas atkopšanās tempus, nav pārliecības par darba vietu ilgtermiņā.
Tradicionāli aktīvākā iedzīvotāju daļa, kas ir nolēmusi izmēģināt laimi ārvalstīs, ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, šī vecuma grupa veido 34% no tiem respondentiem, kas apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par braukšanu strādāt uz ārzemēm, savukārt vecumā no 30 līdz 40 gadiem - 27%. Kļūstot vecākiem, vēlme strādāt ārzemēs rūk.
Sadalījumā pa dzimumiem sievietes aktīvākas ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, savukārt vīrieši - no 30 līdz 40 gadiem. "Situāciju, iespējams, daļēji ietekmē fakts, ka agrākos gados uz ārzemēm izbraukušo viesstrādnieku - vīriešu darba iespējas ir vairāk vai mazāk nostabilizējušās un tas veicina pašmājās palikušo sieviešu - dzīvesbiedru, ģimenes locekļu - aizbraukšanu un faktiski pārcelšanos uz dzīvi svešatnē. Tāpat, iespējams, to ietekmē fakts, ka vīrieši vecumā no 30 līdz 40 gadiem, zaudējuši ticību stabilām darba iespējām Latvijā, izšķiras par darba uzsākšanu ārzemēs biežāk nekā jauni vīrieši vecumā no 20 līdz 30 gadu vecumam, kas studē vai pabeiguši studijas un tikai sākuši veidot karjeru Latvijā," uzskata "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.
Joprojām top valsts, kur meklēt darbu, ir Lielbritānija, otra populārākā ir Vācija, trešā ir Skandināvijas valsts Norvēģija. Savukārt Īrija līdz ar valsts ekonomikas problēmām pievilcību darba meklētāju acīs no Latvijas ir zaudējusi.
"Lielbritānija viesstrādniekiem ir pazīstama kā valsts, kurā līdz šim samērā viegli bijis atrast darbu ar minimālu izglītību un darba pieredzi. Vairums Lielbritānijā strādājošo savas darba gaitas sākuši faktiski no nulles - dodoties peļņā, strādājot pagaidu darbus, vairumā gadījumu - fiziskus. Viesstrādnieku skaits no Latvijas, kas devušies strādāt uz Lielbritāniju, ik gadu palielinās - pagājušogad vairāk nekā 18 000, liecina Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas dati. Valsts darba tirgus ir pārbagāts ar iebraucējiem un zema kvalificētā darba darītājiem," situāciju raksturo Brodiņš.
Turpretī Vācijas tirgus vairāk tiek saistīts ar kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu no ārzemēm. Uz to cer savas jomas profesionāļi, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālisti un medicīnas personāls. "Vācijas tirgus viesstrādnieku ziņā nav tik piesātināts kā Lielbritānijas tirgus," skaidro "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs.
Vairāk nekā puse - 53% aptaujāto - ir gatavi strādāt ārzemēs jebkādu darbu un tikai trešdaļa jeb 36% plāno meklēt kvalifikācijai atbilstošu darbu. Bezdarbnieki ierindojas to vidū, kas gatavi strādāt jebkādu darbu, starptautisku darba pieredzi vēlas gūt vairāk studentu. "To veicina arī aizvien pieaugošās iespējas strādāt brīvprātīgo darbu ārvalstīs apmaiņā pret pilnībā vai daļēji apmaksātām uzturēšanās iespējām. Tā veiksmīgi iespējams risināt jauniešu vidū aktuālo jautājumu par pirmo darba pieredzi, jo iepriekšēja darba pieredze Latvijā vēl aizvien ir viens no noteicošajiem faktoriem kandidātu atlasei," akcentē Brodiņš.
Tradicionāli aktīvākā iedzīvotāju daļa, kas ir nolēmusi izmēģināt laimi ārvalstīs, ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, šī vecuma grupa veido 34% no tiem respondentiem, kas apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par braukšanu strādāt uz ārzemēm, savukārt vecumā no 30 līdz 40 gadiem - 27%. Kļūstot vecākiem, vēlme strādāt ārzemēs rūk.
Joprojām top valsts, kur meklēt darbu, ir Lielbritānija, otra populārākā ir Vācija, trešā ir Skandināvijas valsts Norvēģija. Savukārt Īrija līdz ar valsts ekonomikas problēmām pievilcību darba meklētāju acīs no Latvijas ir zaudējusi.
"Lielbritānija viesstrādniekiem ir pazīstama kā valsts, kurā līdz šim samērā viegli bijis atrast darbu ar minimālu izglītību un darba pieredzi. Vairums Lielbritānijā strādājošo savas darba gaitas sākuši faktiski no nulles - dodoties peļņā, strādājot pagaidu darbus, vairumā gadījumu - fiziskus. Viesstrādnieku skaits no Latvijas, kas devušies strādāt uz Lielbritāniju, ik gadu palielinās - pagājušogad vairāk nekā 18 000, liecina Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas dati. Valsts darba tirgus ir pārbagāts ar iebraucējiem un zema kvalificētā darba darītājiem," situāciju raksturo Brodiņš.
Turpretī Vācijas tirgus vairāk tiek saistīts ar kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu no ārzemēm. Uz to cer savas jomas profesionāļi, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālisti un medicīnas personāls. "Vācijas tirgus viesstrādnieku ziņā nav tik piesātināts kā Lielbritānijas tirgus," skaidro "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs.
Vairāk nekā puse - 53% aptaujāto - ir gatavi strādāt ārzemēs jebkādu darbu un tikai trešdaļa jeb 36% plāno meklēt kvalifikācijai atbilstošu darbu. Bezdarbnieki ierindojas to vidū, kas gatavi strādāt jebkādu darbu, starptautisku darba pieredzi vēlas gūt vairāk studentu. "To veicina arī aizvien pieaugošās iespējas strādāt brīvprātīgo darbu ārvalstīs apmaiņā pret pilnībā vai daļēji apmaksātām uzturēšanās iespējām. Tā veiksmīgi iespējams risināt jauniešu vidū aktuālo jautājumu par pirmo darba pieredzi, jo iepriekšēja darba pieredze Latvijā vēl aizvien ir viens no noteicošajiem faktoriem kandidātu atlasei," akcentē Brodiņš.
