Ļoti labs un izpalīdzīgs saits par darbu ārzemēs: www.darbsārzemēs.lv vai http://www.xn--darbsrzems-yfb4t.lv/ Šajā saitā ir ne tikai noderīgi padomi par dzīvi un darbu, bet tiek publicētas dažādu starpnieku un darbā iekārtošanas aģentūru vakances un piedāvājumi. Vēlos atgādināt:
Tā kā vakances ir ievietojuši dažādi cilvēki un firmas, aicinām būt uzmanīgiem un izvērtēt katru piedāvājumu nopietni, sevišķi gadījumos, ja tiek prasīta priekšapmaksa.
Īpaši vēlos vērst uzmanību uz saitā atrodamajamiem linkiem uz lēto aviobiļešu piedāvājumiem, noderīgi! Saitā ir daudz vajadzīgas informācijas par darbu gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Galu galā- gatavojoties doties uz ārzemēm vajadzīga pēc iespējas plašāka informācija, nedrīkst paļauties uz vienas personas ieteikumiem vai radu neobjektīvo (dez)informāciju.
Atgādinu par mūsu pakalpojumu:
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+37122428698 Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
sagaidīšana ierodoties UK;
iespēja sagaidīt lidostā;
konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu.
Šie nav vienīgie pakalpojumi, ko piedāvājam emigrantiem, jo cik cilvēku tik situāciju. Protam atrast jebkuram cilvēkam labvēlīgu risinājumu, palīdzam ar pabalstu( benefits) kārtošanas jautājumiem un ikdienas situācijām. Sīkāk par nostāju un dažādiem risinājumiem lasiet blogā!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
Ir peieejamas atsauksmes, sīkāk sadaļā pakalpojums. Uz tikšanos!
Visiem iesaku- izmantojiet, jo neko labāku, lētāku un drošāku neatradīsiet! Šo paklapojumu izmanto 99% manu klientu un ir ļoti apmierināti, jo nekad nav pazudis pārskaitījums vai bijusi aizkavēšanās.
Mājas lapā info ir latviski, klientu apkalpošanas zvanu centros runā krieviski, ja nepieciešams.
Kompānija OPAL TRANSFER piedāvā veikt naudas pārskaitījumu vietējā valūtā – latos – uz bankas kontu, kas atvērts jebkurā Latvijas bankā. Šo pakalpojumu piedāvājam ne tikai OPAL TRANSFER birojos Londonā, bet arī no jebkuras citas Lielbritānijas pilsētas.
Naudas pārskaitījuma cena – £3 neatkarīgi no pārskaitījuma summas
*Lai noformētu naudas pārskaitījumu OPAL TRANSFER birojā: 1. dodieties uz tuvāko OPAL TRANSFER biroju;
2. nosauciet saņēmēja vārdu, uzvārdu (atbilstoši pases datiem) un IBAN bankas konta numuru. *Lai noformētu naudas pārskaitījumu no jebkuras citas Lielbritānijas pilsētas: 1. dodieties uz tuvāko Barclays Bank filiāli;
2. ieskaitiet paredzēto naudas summu OPAL TRANSFER bankas kontā:
OPAL TRANSFER bankas konts
BARCLAYS Bank Account holder: Opal Transfer Ltd
Sort Code: 206563
Acc.No: 63589560
SVARĪGI ZINĀT...Barclays Bank blankā rindiņā Paid in by lūdzu norādiet jūsu uzvārdu vai klienta numuru. 3. piezvaniet uz OPAL TRANSFER zvanu centru 020 7976 5445;
4. noformējiet naudas pārskaitījumu (Pārskaitījuma noformēšanas laikā nosauciet Opal Transfer konta numuru, uz kuru nosūtījāt naudu);
5. saņemiet klienta numuru. Lai naudas pārskaitījumu noformētu pirmo reizi, jums būs nepieciešams nosaukt operatoram savu vārdu, uzvārdu, pilnu adresi Lielbritānijā (ieskaitot pasta kodu) un telefona numuru.
Nauda tiks ieskaitīta saņēmēja bankas kontā nākamajā darba dienā.
SVARĪGI ZINĀT... Naudas pārskaitījums saņēmējbankā tiek uzglabāts 30 dienas. Gadījumā, ja tas šajā laikā netiek izņemts, to pārskaita atpakaļ OPAL TRANSFER kontā. Bez personu apliecinošiem dokumentiem klients drīkst dienas laikā nosūtīt summu, kas nepārsniedz 700 mārciņas, turklāt 30 dienu laikā kopējā naudas pārskaitījumu summa nedrīkst pārsniegt 1500 mārciņas. Lai nosūtītu summu, kas pārsniedz minētos limitus, klients tiks lūgts uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.
Uz nelielu Anglijas miestiņu netālu no Jorkas pilsētas aizceļos kārtējā latviešu ģimene ar trim maziem bērniem, no kuriem jaunākajai - Kristīnei - ir tikai deviņi mēneši. Tas nebūs izpriecas brauciens. Ja paliktu un nekas nemainītos, pazaudētu visu, kas tiem pieder. Aviobiļetes ir pasūtītas, un katra diena viņus tuvina jaunajai dzīvei ārpus ierastās vides. Viņi piekrita sarunai, pretī saņemot solījumu, ka vārdi rakstā būs mainīti. Tie arī nav būtiski, jo stāsts ir līdzīgs daudziem un iemesli tie paši, kālab prom no savas zemītes aizbrauc tūkstošiem izmisuma plosītu cilvēku.
Kredīts jāmaksā, bet darba nav
Dienā, kad apmeklēju Kārkliņus viņu lauku mājā netālu no Limbažiem, Vija bija viena ar abiem jaunākajiem bērniem. Vecākais dēliņš Egons ir dārziņā, vīrs Juris devies palīdzēt kaimiņam remontēt mašīnu. - Vismaz cilvēkos, - noteica namamāte, neslēpjot, ka bezdarbnieka statusā Juris dienām nesatiekas ar cilvēkiem, kļūst arvien nervozāks un viņa nebrīnītos, ja no spriedzes tam sāktu rēgoties baltās pelītes. Pie ledusskapja piesprausts saraksts ar darbiem, kas vēl jāpagūst līdz aizbraukšanai, to vidū - jāaizved sociālajam centram pāris maišeļu ar bērnu drēbītēm, jo lielu bagāžu viņi līdzi neņems. Vija iznes no istabas divus nupat nopirktus čemodānus, tāpat četras lielākas un mazākas mugursomas, kurās paredzēts ietilpināt nepieciešamāko. Rosoties viņa atbrīvojas, saruna pamazām kļūst atklātāka. Bērni spēlējas istabā, laiku pa laikam ziņkāri pabāžot gaišās galviņas virtuves durvju spraugā.
Vēl pirms dažiem gadiem Vijai un Jurim bija šķitis, ka dzīvē viss iet uz augšu. Vija strādāja valsts pārvaldē, kur pēdējā laikā ik gadu par 100 latiem palielināja algu un bija cerība, ka tā turpināsies. Arī Juris lielā būvniecības uzņēmumā pelnīja labi. Tāpēc viņi pirms četriem gadiem pieņēma drosmīgu lēmumu - par 35 000 latu iegādājās lauku māju, līgstot ar banku par aizņēmumu uz 20 gadiem. Ieķīlāts tika arī viņu divistabu dzīvoklis pilsētā, ko izlēma nepārdot, jo bērni izaugs un kādreiz tas varētu noderēt.
Pirmais šoks bija tad, kad man nevis pielika, bet samazināja algu. Savulaik domāju, ka kaut kas sašķobīties var Jurim privātajā struktūrā, taču ne man - valsts iestādē. Kļūdījos. Būtu dzīvojuši savās divās istabās, gan jau kaut kā iztiktu, - gandrīz kā runājot ar sevi, pārliek namamāte.
Arī Jurim no prāvā atalgojuma vairs nebija ne miņas. Kad no minimālās algas atskaitīja ikdienišķos degvielas izdevumus, lai nokļūtu līdz darbavietai, un tēriņus par pusdienām, maciņā atlika vien pārdesmit latu. Pagājušā gada nogalē uzņēmumā atlaida vairāk nekā 20 darbinieku, to skaitā arī viņu - trīs bērnu tēvu. Vija teic, ka citiem bija vēl sliktāk. Juris vismaz varēja stāties bezdarbniekos un mēnesī saņemt savus Ls 90, bet bija arī cilvēki ar īsāku stāžu, viņi nevarēja saņemt pabalstu. Māmiņu alga Vijai beigsies maijā. Ar banku izdevies vienoties uz sešiem mēnešiem atlikt aizņēmuma pamatsummas atmaksu, bet par procentulikmi vien ik mēnesi jānoskaita 100 eiro. Uz jautājumu, vai Juris meklēja darbu, Vija atbild: - Meklēja. Un tūdaļ atjautā: - Kāda no tā jēga? Šādā laikā visi turas savās vietās. Pat ja kaut kur piedāvātu darbu, maksātu ne vairāk par minimālo algu. Tā neatrisinātu viņu problēmu. Liekus 300 eiro norēķiniem ar banku viņi ik mēnesi nevarētu sagrabināt. Spontāns lēmums
Vija atceras: - Es juku vai prātā. Domājām nesūtīt Egonu dārziņā, bet viņam drīz būs seši gadi. Bērnam taču jāgatavojas skolai un pamazām jāsāk mācīties. Uz ko ietaupīt? Janvārī piezvanīja mans brālis, kurš jau vairāk nekā četrus gadus ir Anglijā. Stāstīju, kā dzīvojam, un ieteicos, lai meklē mums darbu. Viss notika tik strauji, ka bija pat grūti noticēt. Pēc divām stundām viņš atzvanīja, sacīja, lai pērkam biļetes un braucam. Solīja, ka būs jumts un arī darbs.
Vijas brālis strādā lielā noliktavā, un viņam zināms, ka maijā vērs vaļā jaunu. Tai vajadzēs strādniekus. Darbu Jurim viņš sarunājis arī līdz tam un sola sākumā palīdzēt. Tagad brālis jau parūpējies par nomas māju ar piecām istabām, uz ko no dzīvokļa pārceltos arī viņš un vēl viens paziņa. - Mums pietiktu ar vienu istabu, lai tikai esam visi kopā. Zināms, cik ģimeņu izjūk tāpēc, ka viens aizbrauc, otrs paliek, - aizdomājas Vija, šūpojot rokās Kristīni, kurai apnikusi garā runāšana. Arī dēliņš sapņu pilnām acīm veras nenoteiktā punktā, it kā jau iztēlē iedzīvotos jaunajā mājā. - Kad Egons pārnāk no dārziņa, viņš ik pa laikam apjautājas:
"Kad mēs brauksim uz Angliju, šovakar vai rīt?"
Viņš domā, ka Anglija ir tas pats, kas Rīga, - pirmo reizi visas sarunas laikā Vija pasmaida. Viņa gan atklāj, ka pašai aizbraukšana nav tik grūta kā vīram, kuram te paliek brāļi, māsas un abi vecāki. Viņiem sirdis lūst… Lai gan cilvēkos Juris cenšas turēties, smaidīt un jokoties, sieva zina, ka tā ir tikai maska. Mana māte par mums neuztraucas, mums nav sirsnīgu attiecību. Viņai visu laiku svarīgāks bijis alkohols. Mani izaudzināja vecmāmiņa, kuru es ļoti mīlēju, bet viņu pērn aizvadījām aizsaulē. Tēvu aizstāja onkulis. Par mums norūpējusies mana māsa, draugi, raud un pārdzīvo tantīte, kurai arī divi mazbērni ir aizbraukuši no Latvijas, - Vija pieklust. Viņa agri kļuva patstāvīga un pieaugusi. Pabeidza augstskolu, iestājās darbā un, kad satika Juri, viņai pirmo reizi bija savas mājas, tuvs cilvēks un ģimenes sajūta.
Nopirktā lauku māja bija jāremontē. Juris pārvilka elektrību, atjaunoja priekšnamu, uzcēla siltumnīcu, bet - grozies kā gribi - visam vajag naudu, un remonts nav pabeigts. Tomēr laukos viņiem patika, jo bērniem bija smiltis, pagalms, pirtiņa, tik daudz zaļas zāles un zilas debesis. Protams, Kārkliņi apzinās, ka mājas vērtība bija uzpūsta. Vija spriež, ka banka ar viņiem nespēlēsies un arī nekavēsies atņemt visu, jo tā ar parādniekiem notiek. Jau tagad viņiem sāpīgi, ka tik spiedīgos apstākļos aizņēmuma procenti jāmaksā bezjēdzīgi. - Ir arī mūsu vaina, ka uz visu skatījāmies pārāk optimistiski un neapsvērām risku. Tā tolaik rīkojās arī daudzi vīra kolēģi. Ne viens vien jau sen pametis Latviju. Vecāki pārdzīvo un atbalsta
Viņu lielā cerība ir brālis. Pat ja Juris tūdaļ nedabūtu darbu, brālis sola palīdzēt ar naudu un skubina, lai nevelk garumā. Lielbritānijas likumi pret imigrantiem ir vēlīgi. Zināms, ka jau drīz par bērniem viņi saņems nelielu valsts pabalstu, bet, kad tur būs nodzīvojuši gadu, to palielinās. Pagaidām abi pieļauj, ka Anglijā paliks divus gadus, kamēr Vijai pēc meitiņas piedzimšanas saglabājas darbavieta. Ja tālumā veiksies labi, bet šeit nekas nemainīsies, varbūt paliks ilgāk.
Vijas brālis ar dzīvi ir apmierināts. Varbūt viņš atgriezīsies Latvijā, kad būs nopelnījis pensiju, iespējams, atbrauks tikai paciemoties. Viņa ģimene ir izjukusi, bet par savām meitām tēvs rūpējas. Katru vasaru brīvlaikā meitas brauc pastrādāt, nopelnīt un, tiklīdz beigs skolu, arī domā pārcelties uz Angliju. Viņš nepacietīgi gaida māsas ģimeni, jo nolēmis pirkt mašīnu, bet nav braukšanas tiesību. Vijai tās ir, tāpēc, visticamāk, vismaz sākumā mašīnas vadību uzticēs viņai.
Jura mammai Rasmai, kas izaudzinājusi piecus bērnus, viņš ir pirmais, kurš spiests aizbraukt. Arī vecākais dēls, Jura brālis, pašlaik ir bezdarbnieks, jo uzņēmumā, kur viņš strādāja, sākta bankrota procedūra. Viņš Nodarbinātības valsts aģentūras Limbažu filiāles kursos gan ieguvis augstāku kvalifikāciju, bet visur, kur meklējis darbu, prasa pieredzi. Rasma nopūšas un neizslēdz, ka arī otrs dēls var izdomāt aizceļot: - Visu laiku esmu strādājusi un skrējusi, cik var, lai varētu iztikt. Man patīk kādu brīdi aizbraukt un redzēt, kā cilvēki pasaulē dzīvo, bet manas mājas ir Latvijā, es gribu te nodzīvot savu mūžu. Ir sāpīgi ne tikai par saviem, bet arī par paziņu un pat svešu cilvēku bērniem, kam jāaizbrauc tāpēc, ka viņiem savā zemē nav iespējams dzīvot. Lai cik man grūti sacīt tādus vārdus, bet Jurim un Vijai jābrauc prom. Te viņiem kļūs tikai sliktāk. Varbūt viņi pārsteidzās. Kad uzzināju par nodomu pirkt vecu māju, vairākas naktis nespēju gulēt. Taču viņi nenopirka sev pili un nedzīvoja pāri iespējām, tikai gribēja sev un bērniem cilvēcīgu dzīvi. Vainoju tos lielos kungus, kas piepildīja savus banku kontus un noveda valsti līdz bankrotam. Uz visa šā posta fona vēl arvien viņiem nav kauns pielikt un pielikt sev lielākas algas.
Man liekas, Latvijā drīz paliks tikai nespējīgi pensionāri…
Rasma stāsta, ka abi ar vīru brauks uz lidostu pavadīt bērnus, lai vēl pirms tālā ceļa cieši apskautu mazulīšus un iedrošinātu savus mīļos. Intuīcija saka - būs labāk
Sarunājoties Vija piemet plītij malku, vāra pusdienas. Kamēr bērni uz brīdi izlaisti no acīm, Agrītis pamanās klusi pieslīdēt pie ūdens spaiņa un iegremdē tajā rokas līdz elkoņiem. Piedurknes ir slapjas, un bērnam tāds nieka nedarbs sagādā lielu prieku. Māmiņa viņu aprāj un, nolikusi vietā dvieli, pārlaižot skatu galdam, ieliek maisiņā zāļu pudelīti. Līdzņemšanai. Somas nav sāktas kārtot, bet noderīgās lietas viņa atliek. Uz galda stāv no studiju laikiem saglabāta angļu valodas mācību grāmata, ko Vija pāršķir, kad mazie guļ. Jurim būs jāstrādā vidē, kur lielākoties saprotas krieviski. Ar sāpju grimasi sejā viņa ierunājas par situāciju valstī un nodomu pagarināt pensionēšanās vecumu. Viņasprāt, tad darba vietas jaunajiem neatbrīvosies un šeit palikušajiem nebūs nākotnes. Vija nebrīnās, ka
depresijā cilvēki cits pret citu kļūst ļauni un nenovīdīgi, izdara noziegumus un jaunām ģimenēm nav bērnu.
Ne visi spēj sadūšoties un aizbraukt, ne katrs var atrast vietu plašajā pasaulē, ja savā zemē kļuvis lieks. - Vecgada vakarā lējām laimes. Tad mums vēl nebija ienākusi prātā doma par aizbraukšanu. Smējām, ka visiem iznācis kaut kas saistībā ar transportu. Egonam lidmašīna, Jurim mašīna, man motocikls, - Vija izņem no plaukta un pasvārsta saujā simboliskos alvas atlējumus, ticot, ka dīvainā sakritība tiešām nesīs laimi tālumā. Vija ir pieķērusies šai domai un ieklausās savā intuīcijā. Tā viņai saka - vajag braukt un būs labi. Vēlāk piezvanu Jurim, bet viņš atsmej, ka sieva jau noteikti visu pateikusi un viņam vairs nav ko piebilst. Dēliņam ir jubileja. Viņi gaida draugus, kuri šo mirkli izmantos, lai teiktu ceļavārdus, uzmundrinātu un novēlētu lidojumam labvēlīgu laiku.
Mazāk nekā puse iedzīvotāju apņēmušies palikt Latvijā
LETA
2011. g. 21. martā, 08:28
Šā gada laikā 27% respondentu ir nolēmuši braukt strādāt uz ārzemēm, 28% - nav izdomājuši, kā rīkoties, 45% - pateikuši stingru nē darbam ārzemēs, liecina "CV-Online Latvia" aptauja.
Kā raksta laikraksts "Dienas Bizness", kā galvenie iemesli, kādēļ respondenti grasās doties strādāt uz ārvalstīm, tiek minēta neapmierinoša darba samaksa, kvalifikācijai un pieredzei neatbilstošas iespējas, kā arī vēlme gūt starptautisku pieredzi. Iedzīvotājiem, vērojot ekonomisko situāciju valstī un lēnos ekonomikas atkopšanās tempus, nav pārliecības par darba vietu ilgtermiņā.
Tradicionāli aktīvākā iedzīvotāju daļa, kas ir nolēmusi izmēģināt laimi ārvalstīs, ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, šī vecuma grupa veido 34% no tiem respondentiem, kas apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par braukšanu strādāt uz ārzemēm, savukārt vecumā no 30 līdz 40 gadiem - 27%. Kļūstot vecākiem, vēlme strādāt ārzemēs rūk.
Sadalījumā pa dzimumiem sievietes aktīvākas ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, savukārt vīrieši - no 30 līdz 40 gadiem. "Situāciju, iespējams, daļēji ietekmē fakts, ka agrākos gados uz ārzemēm izbraukušo viesstrādnieku - vīriešu darba iespējas ir vairāk vai mazāk nostabilizējušās un tas veicina pašmājās palikušo sieviešu - dzīvesbiedru, ģimenes locekļu - aizbraukšanu un faktiski pārcelšanos uz dzīvi svešatnē. Tāpat, iespējams, to ietekmē fakts, ka vīrieši vecumā no 30 līdz 40 gadiem, zaudējuši ticību stabilām darba iespējām Latvijā, izšķiras par darba uzsākšanu ārzemēs biežāk nekā jauni vīrieši vecumā no 20 līdz 30 gadu vecumam, kas studē vai pabeiguši studijas un tikai sākuši veidot karjeru Latvijā," uzskata "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.
Joprojām top valsts, kur meklēt darbu, ir Lielbritānija, otra populārākā ir Vācija, trešā ir Skandināvijas valsts Norvēģija. Savukārt Īrija līdz ar valsts ekonomikas problēmām pievilcību darba meklētāju acīs no Latvijas ir zaudējusi.
"Lielbritānija viesstrādniekiem ir pazīstama kā valsts, kurā līdz šim samērā viegli bijis atrast darbu ar minimālu izglītību un darba pieredzi. Vairums Lielbritānijā strādājošo savas darba gaitas sākuši faktiski no nulles - dodoties peļņā, strādājot pagaidu darbus, vairumā gadījumu - fiziskus. Viesstrādnieku skaits no Latvijas, kas devušies strādāt uz Lielbritāniju, ik gadu palielinās - pagājušogad vairāk nekā 18 000, liecina Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas dati. Valsts darba tirgus ir pārbagāts ar iebraucējiem un zema kvalificētā darba darītājiem," situāciju raksturo Brodiņš.
Turpretī Vācijas tirgus vairāk tiek saistīts ar kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu no ārzemēm. Uz to cer savas jomas profesionāļi, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālisti un medicīnas personāls. "Vācijas tirgus viesstrādnieku ziņā nav tik piesātināts kā Lielbritānijas tirgus," skaidro "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs.
Vairāk nekā puse - 53% aptaujāto - ir gatavi strādāt ārzemēs jebkādu darbu un tikai trešdaļa jeb 36% plāno meklēt kvalifikācijai atbilstošu darbu. Bezdarbnieki ierindojas to vidū, kas gatavi strādāt jebkādu darbu, starptautisku darba pieredzi vēlas gūt vairāk studentu. "To veicina arī aizvien pieaugošās iespējas strādāt brīvprātīgo darbu ārvalstīs apmaiņā pret pilnībā vai daļēji apmaksātām uzturēšanās iespējām. Tā veiksmīgi iespējams risināt jauniešu vidū aktuālo jautājumu par pirmo darba pieredzi, jo iepriekšēja darba pieredze Latvijā vēl aizvien ir viens no noteicošajiem faktoriem kandidātu atlasei," akcentē Brodiņš.
UK sezona ir sākusies pilnā sparā!
Tikai viens no aizbraukušajiem ir nestrādājošs. Bet nu viņam ir ambīcijas.......uz fabriku nepieteikšoties, nepatīkot momotons darbs, teritoriju labiekārtošana, kur viņu bija paņēmuši līdzi mājas biedri esot par smagu utt. Tā kā- cilvēkiem ar milzu ambīcijām un uzskatu, ka viņi ir vislabākie un visgudrākie- nebrauciet uz UK meklēt darbu! Ja jau esiet tik nenovērtējami, tad Jūsu vieta ir Latvijā! Tas, ka Jūs Latvijā esiet bijuši priekšnieki, direktori vai ierēdņi, nenozīmē, ka Jūs bez valodas zināšanām un UK darba pieredzes uz sitiena tiksiet labā darbā. Ir jāņem jebkurš darbs, kurš iekrīt rokās un jādara, lai nav dīkstāves!!! Protams, ja Jums ir līdzi ievērojama naudas summa, tad variet izvēlēties un gaidīt savu unikālo piedāvājumu un nepiekrist parastam strādnieku darbam. Mana pieredze gan rāda, ka 99% sāk tieši tā- strādā vienalga kur un ko, lai iesāktu dzīvi un nepaliktu bez iztikas līdzekļiem un tad pamazām meklē kko labāku!
Par atsauksmēm: atsauksmju lapu dodu tikai tiem, kas reāli ir nolēmuši braukt un izmantot pakalpojumu. Aizbraukušie nevēlas, lai visi kam nav slinkums zvana no rīta līdz vakaram. Tikai reāliem aizbraucējiem!
Tad vēl. Nereti saņemu vēstules ar tekstu:
Jā, labprāt izmantotu Jūsu piedāvāto pakalpojumu, bet kāpēc man Jums būtu jāmaksā? Vai tad nevar par brīvu?
Uz to atbildu: ....Mēs izpildām Jūsu radu un draugu funkciju, palīdzot ar informāciju, dzīvesvietu, dokumentu sakārtošanu, padomu, sagaidot lidostā utt., mēs to nedarīsim par velti! Mēs tērējam savu laiku un resursus, bet neesam labdarības organizācija. Jau tā summa ir praktiski simboliska. Ja nevēlieties maksāt, tad brauciet paši un meklējiet kur dzīvot, kārtojiet dokumentus paši, paši nokļustiet no punkta A-B. No pieredzes- sanāks dārgāk un zaudēsiet laiku.
Un galu galā...ja nav pārliecības, ka paši spēsiet atrast darbu, lūdzu- ir licencētās LV firmas, kuras ar to nodarbojās. Rēķinieties, gan ar pamatigiem izdevumiem: darbs vien 300-600.- ls, kur vēl biļetes, ēšana, īre utt. Saite uz NVA licencētajām firmām:
http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=75
Vēl kas, tiem, kas nevēlas maksāt par pakalpojumu, bet grib tikt projām.
Pateicoties tam, ka ir UK kompānijas, kurās par personāla atlases speciālistiem strādā latvieši, ir aģentūras, kas veic atlasi Latvijā uz lauksaimniecības darbiem UK.
Spilgtākā no tām ir "Pro force". Aģentūrā strādā latviešu meitene Inese. "Pro force" ir leģendām apvīta jau gadiem, protams, ka ir bijuši arī čēpē, bet kopumā ir ok! Pazīstu daudzus, kas jau 3 sezonu strādās zemenēs vai ābolos. Normāli strādnieki nesūdzas, vieglas naudas tīkotāji un alkohola cienītāji gan, kā arī tādi, kuri šeit bijuši direktori!:) Rēkinieties ar smagu darbu un dzīvošanu karavānās, bet ir garantija, ka uz ielas nepaliksiet un darbs, lai vai kāds būs! Kontaktējieties ar Inesi par šo piedāvājumu. Iekopēju info par šābrīža piedāvājumu!
Amats: Zemeņu un kazeņu lasīšana
Atrašanās vieta: Leeds, Yorkshire
Alga: £5.95p/h + bonusi
Darba uzsākšana: 2011.gada maijs. Līdz 2011.gada oktobrim
Darba stundas: Pilnas slodzes darbs
Pro-Force LTD meklē zemeņu un kazeņu lasītājus uz pilnu slodzi Makins Farm, Leeds. Darba pienākumos ietilpst zemeņu un kazeņu lasīšana pēc klientu prasībam un standartiem.
Darbs sākas maijā un ilgst līdz oktobrim. Zemeņu un kazeņu lasīšana ir gabaldarbs.
Dzivošana karavānās (£32,27 nedēļā).
Lai pieteiktos, lūgums kontaktēties ar personāla atlaseskomandu, norādot references nr ZEMENES, pa tālruni 00441227730349/00441227733880, vai e-pastu:jobs@pro-force.co.uk.
P.S. Ne es, ne mani sadarbības partneri nestrādā kopā ar "Pro force". Vnk elementāri informējam par normālu iespēju, ko dod Inese, jo esam lietas kursā par viņu piedāvājumu un esam pārliecināti, ka tas ir reāls!
Pēc Home Office datiem 93% Austrumeiropas imigrantu Britu salās ierodas, meklējot algotu darbu, un sāk “no nulles”. Nav nekāds noslēpums, ka tas nav viegli. Darba vietu daudz vieglāk atrast, ja jau ir vietējā darba pieredze, kā arī labas vietējās rekomendācijas (Latvijas atsauksmes te var nebūt nekādā vērtē).
Diez vai vajadzētu lolot ilūzijas, ka pēc pārcelšanās var ātri atrast prasmēm un spējām atbilstošu algotu nodarbošanos, kurā būs iespēja paust iniciatīvu, radošo garu un saņemt gandarījumu. Šādas darbavietas atrašana prasa laiku un drīzāk būtu uzskatāma par veiksmi, nevis likumsakarību. Protams, agrāk vai vēlāk, nezaudējot mērķtiecību un apgūstot vietējā darba tirgus īpatnības, pie tādas veiksmes ir iespējams tikt. Likumsakarīgi.
Darba meklējumu procesā nepārvērtējama nozīme ir labai, inteliģentai valodai un uzvedībai, lieliskām komunikācijas iemaņām un pārliecībai skatienā. Jāpiebilst – labas komunikācijas iemaņas britu un Latvijas izpratnē nav gluži viens un tas pats. Šeit no svara britiskas manieres (courtesy) un māka glīti un eleganti izrunāties, pielietojot plašu vārdu krājumu. Imigrantiem, kam iesākumā nereti minēto parametru trūkst, labu darbu dabūt nav viegls uzdevums. Iebraucējiem darba meklējumus bieži sarežģī arī jau pa gabalu redzamās bailes un nogurums no dzīves grūtībām, kā arī britisku sociālo iemaņu trūkums. Tāpēc uzsveru – šajā posmā svarīgi nešaustīt sevi par neveiksmēm, negraut pašam savu pašapziņu (tāpat jau tai pārbaudījumu daudz), bet skatīties ar abām acīm, klausīties ar abām ausīm un mācīties.
Ja trūkst angļu valodas zināšanu, darbu atrast ir grūti, taču nav galīgi neiespējami. Tomēr tādā gadījumā cilvēks nespēj izsekot apkārt notiekošajam un veiksmīgi aizstāvēt savas intereses brīžos, kad tas ir vitāli svarīgi.
Diemžēl statistika liecina, ka, neskatoties uz izglītības līmeni, vairums austrumeiropiešu darbu uzsāk kā darba aģentūru pagaidu darbinieki, kā fiziska darba strādnieki noliktavās un fabrikās, lauksaimniecības darbos un citās entry level pozīcijās, kas pārsvarā neprasa tiešu saskarsmi ar klientiem. Daudzi tādos darbos paliek gadiem ilgi, pat neskatoties uz zinātniskajiem grādiem un lieliskiem amatiem pagātnē.
Atliek vien secināt, ka darbu puslīdz cienījamā amatā (saskaņā ar Latvijā esošajiem vērtību kritērijiem) uzsākt ir ļoti grūti, pirms apgūtas britiskas sociālās iemaņas. Visam savs laiks. Var teikt, ka pirmais darbs ir kā komunikācijas un kultūras skola, par kuru tev vēl piemaksā. Turklāt, ja iebraucēji nonāk darba vietās starp citiem migrantiem (piemēram, noliktavās vai lauksaimniecības darbos), tas vietējās komunikācijas un kultūras apgūšanu atliek uz konkrētā darba posma termiņu, jo šo laiku cilvēks pavada poļu, leišu, somāļu, pakistāņu vai kādu citu kultūru ietekmē.
Jāņem vērā arī, ka jebkuras darba vietas atrašana prasīs laiku, kas nozīmē vien to, ka emigrantam ir jābūt kauču kādai finansiālajai rezervei, lai segtu savus tekošos izdevumus līdz ienākumu avota rašanai. Ir gadījumi, kad ieceļotāji no Latvijas ierodas ar pēdējo naudiņu kabatā un bez zināmas apmešanās vietas Britānijā. Tad iesākumā būs jāveic varoņdarbi mission impossible garā.
Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Lai izmantotu mūsu pakalpojumu ir nepieciešams aptuveni tikpat daudz naudas līdzekļu kā braucot pie radiem un vismaz sarunvalodas līmeņa angļu valoda. Bez tās Jūs pazudīsiet, jo nespēsiet aizpildīt ne aplication formas, ne elementāri atbildēt uz daudziem sadzīves jautājumiem. Un galu galā....arī mēs taču vēlamies, lai minoritātes Latvijā (krievvalodīgie utt.) runātu latviski, ne tā? Tā kā pirms brauciet, saprotiet jel!!!!, ir kaut cik jāsaprot valsts valoda!
Pakalpojumā ietilpst: 1.konsultācija Latvijā,ja pirmo reizi brauciet uz Angliju, info materiāli.
2.Īres līgums par dzīvesvietu UK, vienošanās par palīdzības un konsultāciju
sniegšanu uz 6 mēnešiem.
3. Dzīvesvieta vienā no Jūsu izvēlētajām pilsētām (patreiz Spaldinga,
Peterborough, Leeds, Bradforda, Birmingham). Visas dzīvesvietas ir tikai
pilsētās, ne laukos, aprīkotas ar visu nepieciešamo, lai uzreiz ievāktos.
Dzīvesvieta- t.i. istaba kopējā mājā, virtuve, sitting room( living room ),
sanitārās telpas ir kopējas ar pārējiem mājas iemītniekiem.
4.Sagaidītājs Lielbritānijā, kurš jebkurā diennakts laikā sagaida jaunajā
dzīvesvietā vai pēc vienošanās lidostā. Nevajadzētu spekulēt uz mūsu
un ja ir ispēja ierasties normālā laikā, tad dariet tā, bet ja vēlieties lai sagaida
lidostā, tad rēķinieties ar papildus izdevumiem, jo neviens par velti savu
degvielu nededzinās, to nāksies apmaksāt Jums!
5. Sagaidītājs, kurš runā arī latviski un krieviski, palīdzēs Jums visu periodu,
kamēr vien būsiet mūsu klients. Palīdzībā ietilpst sagaidīšana, palīdzība
nepieciešamo dokumentu, lai legāli un droši dzīvotu UK, nokārtošanā. T.i.
bankas konta atvēršana, NI, Home office. Ja pienākās, tad palīdzam arī
tikt galā ar dažādu benefitu ( pabalstu) pieteikšanas un saņemšanas
kārtību. Sagaidītājs arī iepazīstina ar visu vērā ņemamo pilsētā esošo
aģentūru piedāvājumu, bet- ņemiet vērā, ka pašam ir jāiet un jāpiesakās aģentūrās, aktīvi jāmeklē darbs!!!! Anglijā aģentūru pakalpojumi ir
bezmaksas, neviens no Jums par darba meklēšanu vai atrašanu naudu
neprasīs! Un problēmas atrast darbu nav nekādas. Iespējams, ka no sākuma
neregulāru un pasmagu, bet tāpēc jau Jums ir galva uz pleciem un
vēlēšanās pārvākties, dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Sagaidītājs ir vienmēr
sazvanāms, pārsvarā dzīvo ar Jums vienā mājā, palīdz ikdienā.
Parakstot līgumu un vienošanos, jārēķinās ar izdevumiem 75-100.- latu robežās. Izņēmumi ir tikai ārkārtas gadījumos, kā arī tad, ja esiet jau Lielbritānijā. Tad variet maksāt par pakalpojumu tad, kad esiet jau sagaidīts un dzīvesvietā. Ārkārtas gadījumos mēneša laikā!
Aizbraucot jārēkinās ar izdevumiem par īri, kas ir 40- 55 GBP robežās. Šajā maksā ir jau iekļauti komunālie maksājumi (gāze, ūdens, elektrība, council tax). Iesaku ņemt līdzi naudiņu vismaz 2 nedēļām.
Kā arī Jūsu pašu sadzīves izdevumi- pārtika, telefons, internets, vietējais transports. Tas atkarīgs no tā kā esiet pieradis dzīvot līdz šim. Pārtikas cenas ir aptuveni tādas pašas kā LV, cigaretes aptuveni 3 reizes dārgākas, alkohols gandrīz tādā pat cenā kā LV. Rēkinieties ar vismaz 50 GBP, lai pilnvērtīgi uzturētu sevi nedēļu.
Avio biļetes tagad ir lētas, pat par 20.- ls var aizlidot uz UK, ja laicīgi ņem tās internetā. Jebkurā gadījumā nekļūdīšos, ja teikšu, ka no katras LV pilsētas ir kāds, kas regulāri veic pārvadājumus door-to-door par pieņemamu cenu!
Šajā saitē var ielūkoties:
http://www.zip.lv/lv/transports/parvadasana-kraveji/pasazieru-parvadataji/
Par alkoholu....un tā izraisītajām sekām!!! Ja dzīvesvietā tiek lietots alkohols, tas nekas, ja normas robežās un nekatru dienu, bet ja alkohola reibumā ( vai citu apreibinošo vielu ietekmē) tiek traucēts citu iedzivotāju miers, vai kaimiņi izsauc policiju, tad variet atvadīties gan no īres līguma, gan no vienošanās! Mēs neesam aukles, tas nav mūsu pienākums pestīt Jūs ārā no policijas, vākt aiz Jums salauztas mēbeles, mierināt citus mājas iemītniekus pēc Jūsu "izklaidēm"! Un galu galā, ja nespējiet sevi kontrolēt, draudzējieties ar alkoholu vai citām apreibnošām vielā, tad Jums nav jēgas tērēt naudu un braukt uz UK, alkoholiķi nekur nav vajadzīgi! Negribam pēc Jūsu aizbraušanas klausīties, ka esiet izmesti un apkrāpti! Laikam tāpēc bieži saprotu radus un draugus, kas nevēlas pieņemt un palīdzēt....
Vēl kas- dzīvesvietās ir viss nepieciešamais, lai normāli dzīvotu, virtuves ir aprīkotas ar sadzīves tehniku utt. Bet ja vēlieties extras, piemēram plazmas televizoru katrs istabā, "zelta klozetpodu" sanitārajās telpās, tad par to jāparūpējas pašam. :) Istabās pirms Jums jau kāds ir dzīvojis, ne vienmēr viss būs perfekti balts un jauns. Tā nav viesnīca, kura maksā 50 GBP dienā, bet īrēta istaba par kuru maksājiet 7 reizes mazāk! Daudziem, kas vēl ne reizi nav pabijuši un padzīvojuši ārzemēs liekās, ka UK klinģeri birs no debesīm un ir naudas koks no kura paņemt cik vajag. Nav un nebūs.
Ceru, ka nedaudz nositu dūšu, bet esmu diezgan redzējusi "kolonistus" latviešus, kas uzskata, ka viņi ir visgudrākie, visskaistākie un tml. Jūs būsiet iebraucēji svešā valstī, cieniet valsti, kas dod Jums pajumti, labākus sociālos apstāķlus kā mūsu zemē un nodrošina ar cilvēka cienīgu dzīvi!
Ceru, ka sapratāt pareizi visu uzrakstīto, centīsimies palīdzēt un vadīt Jūsu gaitas jaunajā mītnes zemē ar vislielāko atbildību, bet ir vajadzīgs, lai Jūs pats vēlētos dzīvot labāk, neuztvertu mūs kā komersantus, bet draugus, kas pret mazu atlīdzību dod iespēju atsperties un uzsākt savas emigranta gaitas Lielbritānijā.
Ja ir radusies interese un paļaujieties uz saviem spēkiem, tad rakstiet uz e-pasta adresi
aizbraukt@inbox.lv.
Gaidam no Jums nelielu ieskatu brīvā formā, par Jūsu mērķiem un nodomiem, līdzšinējo dzīves gājumu.
Lūdzu norādiet savu telefonu un kontaktinformāciju!
Lai sazinātos izmantojiet e-pastu vai zvaniet:
kontakti:
aizbraukt@inbox.lv
22428698 (LMT)
Ja sūtīsiet sms vai uzpīkstināsiet, neatbildēšu un neatzvanīšu! Ceru, ka grūtajos apstākļos palicis vēl nedaudz godaprāta un takta izjūtas.
Vēlreiz vēlos atgādināt, ka nenodarbojamies ar darbā iekārtošanu, bet ar palīdzību emigrēt, t.i. konsultējam, dodam dzīvesvietu UK, palīdzam tikt galā ar pabalstu jautājumiem, reģistrāciju, NIN nokārtošanu. Protams, ka iespēju robežās palīdzam ar reģistrāciju aģentūrās( UK tas ir bezmaksas), kā arī dalamies ar kontaktiem, bet darbā jāiekārtojas pašiem. Nav gatavas receptes, bet darbs UK ir un būs! Vajag tik apņēmību un nevajag gaidīt, ka visu pienesīs uz paplātes.
Kā arī, ja Jūs dzīvojiet UK un Jūsu īrētajā mājā ir brīvas labas, mēbelētas istabas par saprātīgu cenu, tad dodiet ziņu! Protams, ka tādā gadījumā Jums neprasot papildus samaksu ir jāpalīdz atbraucējiem tikt galā ar sadzīves jautājumiem un jāatlicina laiks, lai palīdzētu viņiem. Tas ir iespējams tikai uz līguma pamata, lai atbraucējs un arī mēs varētu justies droši par Jūsu nolūkiem, kā arī Jūs par mūsu un atbraucēju nolūkiem. Tādā veidā visi ir apmierināti un nav savstarpējo konfliktu. Esmu juridiska persona. Piedāvāju, jo labi zinu, ka latvieši labāk savā mājā pieņem svešus cilvēkus, gūstot no tā labumu, ne savus radus vai paziņas. Ceru uz sadarbību, jo esošās dzīvesvietas strauji pildās ar atbraucējiem. Galu galā Anglijā sākās sezona un daudzos reģionos darbu var atrast dažu dienu laikā, ja ir vēlme to darīt un angļu valoda sarunvalodas līmenī!
Latviešiem būs pilnas tiesības uz pabalstiem Lielbritānijā
Foto: flickr.com/Ugg
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/368431-latviesiem_bus_pilnas_tiesibas_uz_pabalstiem_lielbritanija2011. g. 4. martā, 09:12
Sākot ar maiju, iebraucēji no astoņām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai (ES) 2004.gadā, iegūs tiesības pieprasīt visus pabalstus Lielbritānijā, ziņo portāls "baltic-ireland.ie".
Iesaki:
Aplēses liecina, ka līdz ar likuma izmaiņām vismaz 100 tūkstošiem iebraucēju pabalstos tiks izmaksāti desmitiem miljonu mārciņu. Darba un pensiju departaments tomēr uzstāj, ka spēkā paliks stingri noteikumi, lai novērstu ļaunprātīgu sociālās sistēmas izmantošanu un apturētu “pabalstu tūrismu”.
Tiesību uz virkni pabalstu piešķiršana migrantiem no Čehijas, Polijas, Ungārijas, Slovākijas, Slovēnijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – tā dēvētajām A8 valstīm – bija viens no pievienošanās līguma nosacījumiem, uzņemot šīs valstis ES. Līdz ar aprīļa beigām Lielbritānijā beigsies arī pašlaik spēkā esošā Darbinieku reģistrācijas shēma un bijušo padomju bloka valstu pilsoņiem vairs nebūs jāreģistrējas, ja tie vēlēsies strādāt šajā valstī.
Iebraucējiem no A8 valstīm turpmāk būs tādas pašas tiesības kā imigrantiem no pārējām ES valstīm. Viņi varēs pieteikties valsts pabalstiem – darba meklētāja pabalstam, municipālā nodokļa atvieglojumiem un mājokļa pabalstam, bet departaments uzsver – pēc “stingriem noteikumiem”. Pašlaik no A8 valstīm iebraukušie darba ņēmēji nevar pieprasīt bezdarba pabalstus, ja nav Lielbritānijā nostrādājuši vismaz 12 mēnešus.
Šobrīd atkal esam Latvijā. Uz cik ilgu laiku, nezinu, jo esmu atvaļinājumā. Jo ilgāk esmu mājās, jo vairāk gribas palikt, bet tai pašā laikā apzinos, ka te mēs nevienam neesam vajadzīgi. Latvijas valdība dara visu iespējamo, lai mēs, jaunā paaudze, te nepaliktu.
Minēt piemērus šādam viedoklim? Uzskatu, ka bezdarba problēma netiek risināta vispār, algas nav algas, bet īstena ņirgāšanās, jo neviens, pilnīgi neviens cilvēks nespēj izdzīvot ar 200 latiem mēnesī. Tā ir vienkārši izdzīvošana, dzīvības vilkšana, bet es esmu CILVĒKS. Man ir dota tikai viena dzīve, un es gribētu, lai ar savu darbu varētu celt Latvijas labklājību, lai varētu strādāt savā valstī, nebaidoties par rītdienu un vecumdienām. Diemžēl dzīves realitāte ir tāda, kāda šobrīd tā ir...
Katru gadu atgriežos ar cerību, bet ar katru gadu tā sarūk arvien mazāka. Šobrīd neticu mūsu valstsvīriem, neticu nevienam viņu vārdam, jo solījumi, kas tika doti, ir kā ziepju burbuļi. Dati par aizbraucējiem - neprecīzi!
Reklāma
Man ir meita, gribētos vēl kādu bērnu, gribētos, lai viņš runā latviski, bet arī tas mums tiek atņemts. Ir sajūta, ka kāds apzināti ved valsti uz bezdibeni. Lasu statistikas datus, kas it kā liecina, ka cilvēki no Latvijas aizbrauc mazāk.
Muļķības! Brauc prom katru dienu, simtiem.
Piemēram, arī pati neesmu ne imigrācijas dienestam, ne kādam citam par savu aizbraukšanu paziņojusi. Mani draugi tāpat. Tāpēc droši varu apgalvot, ka dati par aizbraucējiem ir neprecīzi. Šokēja nesenā ziņa par pensijas vecumu. Gribētu izmantot izdevību un pajautāt: vai valstsvīriem vispār ir nojausma par to, cik slimi cilvēki ir Latvijā? Ka daudzi neiet pie ārstiem, jo vienkārši nav par ko!
Vecie cilvēki, kas ir palikuši vieni, vispār nolemti nāvei.
Un es zinu, ko runāju, jo mums te tādi blakus dzīvo! Es tik ļoti mīlu savu zemi, bet ir saujiņa cilvēku, kuri liek mums to pamest... Es cenšos saprast, kā var vadīt valsti, to iznīcinot, gadu no gada, dienu no dienas? Laikam jau izpratne par mīlestību pret valsti valdībai ir citādāka nekā mums, parastajiem cilvēkiem. Tikai būtu jāatceras: ja aizbrauks vēl daži simttūkstoši, kas tad ar Latviju notiks? Bet es negribu šobrīd par to domāt, jo vēl dažas dienas būšu SAVĀS MĀJĀS...
Lija
