otrdiena, 2011. gada 14. jūnijs

Pārdomas par darba iespējām un darba devējiem Latvijā

  TVNET lasītājs
2011. g. 16. maijā
Veroties uz darba iespējām Latvijā, jāatzīst, ka ar katru dienu kļūst arvien drūmāk un esošā situācija valstī ir ne tikai iedragājusi cilvēku ekonomisko stāvokli, bet arī viņus pašus, īpaši attieksmē pret līdzās esošajiem.
Vēl līdz šim ar bažām raudzījos uz tiem cilvēkiem, kas cits pēc cita krāmēja čemodānus, lai dotos prom no Latvijas: „Vai nu gluži te ir tik slikti un vai tas nav slinkums un iedomas, ka nevar atrast savu vietu mūsu valsts robežās?” Ņemot vērā, ka no tuvējiem pagastiem pirmie, kas devās peļņā uz Īriju un Angliju pirms pāris gadiem, galvenokārt bija tie, kas tepat īsti negribēja strādāt un neizcēlās tik daudz ar darba, kā dzeršanas tikumu, domāju: “Nu, jā, īstie!!! Latvijā viņiem slikti, taču ārzemēs nu atradīs lielo laimi, šeit viņus nenovērtē, taču ārzemēs būs savādāk – gan nauda, gan labi dzīves apstākļi utt.” Taču nu jau pēdējā laikā arvien mazāk paziņu, draugu un radu paliek līdzās, šeit - Latvijā. Nu jau “sāpīgi” kļūst, kad tuvojas vārda vai dzimšanas diena, jo nav pat ko pasaukt uz torti, jo draugi un radi vairs nedzīvo kaimiņos, pat ne blakus pagastā vai pilsētā… Un, satiekoties ar retajiem vēl Latvijā dzīvojošiem, uz jautājumu, kā klājas, atbild:
"Oi, ceru, ka drīz būs labāk, esmu nopircis/nopirkusi biļeti, nākamnedēļ lidoju prom."
Ekonomika uzlabojas? Interesanti, kam
Televīzijā stāsta, ka palēnām Latvijā ekonomika atkopjas, apstākļi uzlabojas. Interesanti kam? Nu, jā, pati novēroju, ka arvien vairāk parādās dažādi darba piedāvājumi. Acumirklī šķiet, ka darba tirgus atkopjas. Taču, kad sāk ar tiem iepazīties un sekot līdzi jaunumiem, kas ik dienas parādās darba sludinājumos, novēroju, ir tādi uzņēmumi, kam visu laiku ir vakances. Vai tad nu gluži nevar atrast darbiniekus, ka tajos visu laiku brīvas darba vietas?
Darba meklētāji esot slinki...
Kā argumentu šim esmu dzirdējusi, ka darba devēji izsakās, ka cilvēki ir slinki un negribot strādāt, grūti atrast labus darbiniekus. Taču papētot vairāk darba sludinājumus – ziniet tie darbi, pienākumi un prasības arī nezin nu kādas!!! Nemirstoši darba piedāvājumi: "pastnieka" – reklāmas lapiņu izdalītāja, pārdevēja pa telefonu, preču izplatītāja - segu, spilvenu, trauku utt. - "iesmērētāja" darbs; prasības: entuziasms, pašdisciplīna utt.; reklāmu izplatītājiem – jāspēj iekļūt kāpņu telpās, preču izplatītājiem un pārdevējiem – jābūt talantīgiem pārdevējiem. Neesmu vēl satikusi cilvēku, kas sajūsminātos par tiem, kas uz ielas uzbāžas ar visādām "lapelēm", būtu pateicīgi par pilnām pastkastītēm, kur jārokas papīros, lai vispār atrastu vēstules un laikrakstus, kam arī pastkastīte tā kā domāta, vai arī laipni atbildētu svešajiem zvanītājiem, kam būtībā nav nekā īpaši svarīgi sakāma, lai "neilgai sarunai" izbrīvētu laiku, un reti kurš vēl nav "atkodis" to pārdevēju biznesu, kas laipni piesakās atbraukt uz mājām un iepazīstināt ar nepārspējamiem putekļusūcējiem, segām un spilveniem, kur nemājo nezin kādas tur ērcītes (brīnums kā, līdz šim guļot esošajā gultas veļā, vēl esam dzīvi) utt. Savu aktualitāti sludinājumos arī nezaudē apsarga un šofera amats. Taču kurš gan var ilgstoši diennaktis būt nomodā un vēl teicami veikt savus darba pienākumus.
Neatbilstošas prasības jeb "sētnieks - slotas operators"

Sajūsmina darba piedāvājumi, kur darba ņēmējam jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam vai arī jābūt ar personīgo darba auto, darba instrumentiem utt. Kāda ir darba devēja loma? Tad jau katrs pats var būt sev saimnieks un piedāvāt savu darbu. Jo šajā situācijā visa atbildība ir uz paša pleciem, no darba devēja nav nekādas sociālās, darba vai jebkādas citas aizsardzības. Saprotu, ka ir amati, kur nepieciešamas zināšanas, iemaņas un prasmes – kur arī darba devēji prasa pieredzi. Bet vai nu gluži sētniekam – "slotas operatoram", trauku mazgātājai un mašīnu mazgātājam nepieciešama vairāku gadu pieredze?!
Nepieklājīgi neatbild uz vēstulēm
Taču nu pievērsīšos personīgi savai un sev tuva cilvēka pieredzei, atsaucoties uz darba sludinājumiem. Katru dienu sekojam līdzi jaunumiem darba sludinājumos, nav daudzi, kam atsaukties, taču pa retam gadās, kam aizsūtīt CV, – pusgada laikā ne no viena darba devēja nekādas reakcijas, pat atteikuma ne (labi, attaisnojums – ik dienas darba devēji saņem simtiem CV, nav laika katram atbildēt: "Piedodiet, Jūsu kandidatūra nav apstiprināta"). Vai tam būtu sakars ar motivāciju pieteikuma vēstulē? Lai cik daiļi to uzrakstītu, mēģinot radīt iespaidu, ka ilgojas pēc sapņu darba konkrētajā uzņēmumā, – atbildes nekādas. Vislabāko risinājumu izvēlējušies tie darba devēji, kas jau sludinājuma tekstā iekļāvuši frāzi, ka sazināsies (kādu ziņu dos) tikai tiem, kas tiks aicināti uz intervijām. Cerams, ka kādam tomēr šajā ziņā ir panākumi.
Smieklīgi maza alga, rēķinoties ar cilvēku izmisumu
Labāk veicas ar tiem darba piedāvātājiem, ar kuriem jāsazinās telefoniski un jāpiesaka sava kandidatūra. Vismaz uzreiz var noskaidrot – deri vai nederi darbam, vai maz ir kādas izredzes. Darba devēji pamatā par minimālo algu arī vairāk nevienam nesola. Strādāt gribošais samierinās ar to – vismaz kāda naudiņa, lai gluži badā nav jāmirst. Piekrītot dažādiem nosacījumiem, darba devējs piedāvā nākt strādāt jau nākamajā dienā. Darba meklētājs sapriecājas par to, ka viss tik ātri virzās uz priekšu. Taču ne viss ir tik labi kā šķiet, jau vairāki gadījumi, līdz šim neviens nav grasījies slēgt darba līgumu, taču saka: „Paskatīsimies, kā tev sanāk, un tad runāsim tālāk.” Uzreiz plinti krūmos mest būtu grēks. Bet kurš būtu iedomājies, ka var būt tik necilvēcīgi indivīdi! Izrādās, pusdienlaiks, veicot darbu, nav paredzēts, no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā „jārauj” bez apstāšanās – ne padzerties, ne paēst darba laikā. Darba devējs tevi visu laiku vēro, koriģē un baksta, un galarezultātā dienas beigās paziņo, ka esi visu dienu noslaistījies, darba rezultāta nav, un brīdī, kad esi iztaisnojis muguru, izrādās, esi bezmaz vai putnus skaitījis, lai tikai novilktu laiku. Un galu galā dabū noklausīties pārmetumus, izjust pazemojumu kā darbam nederīga persona. Uzreiz secini, ka pārbaudījumu neesi izturējis un ir divi varianti - piekrist tomēr vēl vienai iespējai sevi pierādīt vēl nākamajā dienā vai būt pietiekami lepnam, lai neļautu sevi vairs izverdzināt un pazemot, aiziet neatskatoties un vakarā atpūtināt sāpošo muguru un mēģināt sadziedēt uzberztās tulznas.
Jālien gluži vai uz vēdera darba devēja priekšā
Vilšanās, dusmas un rūgtums sirdī par to, ka cilvēkam, lai nopelnītu latu, ir gluži vai jālien uz vēdera un „jāizspiež visa sula”. Nav brīnums, ka arvien vairāk cilvēku nesasniedz pat 40 gadu vecumu. Nesaprotu, ko tie darba devēji no cilvēka grib – izverdzināt, pazemot?! Personīgi šādu darba devēju attieksmi pret potenciālajiem darbiniekiem varu skaidrot vienīgi ar to, ka viņi „labajos laikos” paņēmuši tik daudz kredītu gan par mājām, dzīvokļiem un mašīnām, ka tagad paši ir neizsakāmā izmisumā un vēl biznesā lāgā neiet, taču, lai nezaudētu savu statusu sabiedrībā, cenšas „turēties virs ūdens” visiem līdzekļiem. Un cilvēki, kas uzņēmumā tomēr strādā, ir nepieciešami. Darba devēji visādiem līdzekļiem vēlas panākt, lai tomēr darbs būtu paveikts, taču īpaši neiedziļinoties, lai darba veicējs par paveikto būtu kaut cik gandarīts.

Un ja šādi ilgi turpināsies, darba devēji nemainīs savu attieksmi, drīz vairs nebūs pat viena muļķa, kas melno darbu paveiks pat kā pārbaudījumu, vai darbam der. Atliek vien nopūsties un meklēt čemodānu...
Grieta

Pakalpojums.

 Kā un kāpēc....

http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+371
22428698

Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
  • dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
  • sagaidīšana ierodoties UK;
  • iespēja sagaidīt lidostā;
  • konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
  • materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu, darbs UK ir jāmeklē pašam un pašam jāpiesakās aģentūrās, kas nebūt nav sarežģīti!
Šie nav vienīgie pakalpojumi, ko piedāvājam emigrantiem, jo cik cilvēku tik situāciju. Protam atrast jebkuram cilvēkam labvēlīgu risinājumu, palīdzam ar pabalstu( benefits) kārtošanas jautājumiem un ikdienas situācijām. Sīkāk par nostāju un dažādiem risinājumiem lasiet blogā!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.



Ir peieejamas atsauksmes, sīkāk sadaļā pakalpojums.
Uz tikšanos!




Nebūt ne lieku reizi atgādinu: DARBA SLUDINĀJUMI PAR PASTNIEKA, MAISIŅU IZNĒSĀTĀJA, LIFLETU MĒTĀTĀJA, CHARITY DARBINIEKA PROFESIJAS IEGŪŠANU UN STABILO DARBU, 99 % GADĪJUMU IR MELI UN APMĀNS!!!


Informācija: daudzās interneta vietnēs parādās sludinājumi, ka aicina strādāt UK pastnieka profesijā, mētāt maisiņus, iznēsāt lifletus, strādāt charity kompānijā un tml. Piedāvā bezmaksas dzīvesvietu, nereti arī nopērk biļeti. 
      Tā jūs jau nesākuši strādāt ielieniet parādos, kuri jāatstrādā! Dzīvesvieta būs zem katras kritikas, gulēsiet 10 cilvēki vienā istabā,nereti uz grīdas, blakšu pilnā mājā. Par īri no Jūsu "algas" atrēķinās bargu naudu.
      Darbs ir nereāli riebīgs: dienā jānostaigā ap 30 km, lai iznēsātu vajadzīgi skaitu maisiņu. Jāiet jebkuros laika apstākļos, ja paliekiet mājās, tad neko nenopelniet. ja neesat profesionāls soļotājs, tad kājas sāp jau pēc pirmās dienas, ir noberztas līdz asinīm. Pilnos maisiņus ar labdarības precēm nereti zog konkurenti un Jūs atkal neko nenopelnīsiet.
        Alga: ja paveicas, tad Jūsu nedēļas alga pēc visiem atvikumiem ir 30-40 GBP. tas ir smieklīgi maz. Visbiežāk saimnieki paziņo, ka Jūs neko neesat nopelnījis, bet Jums "aizdos" lai nenomirtu badā un būtu spējīgs atkal iet ielās.  
         Nodarbinātības princips: Jūs piespiež reģistrēties kā pašnodarbinātajam un nodokļus par Jums neviens nemaksā, tieši pretēji -finansiāla gada beigās Jums pašiem tie jāmaksā, rezultātā Jūs paliekiet parādā arī valstij, nevariet pretendēt ne uz kādiem pabalstiem vai valsts palīdzību.
         Shēma ir ļoti vienkārša, pēc iespējas ātrāk salauzt cilvēku, lai viņš neko  negribētu mainīt un pierastu pie necilvēcīgajiem apstākļiem. Visbiežāk tuvinieki Latvijā neko nenojauš par savējā gaitām Latvijā, jo kauns atzīties un lūgt palīdzību. Ar šo "biznesu" visbiežāk nodarbojas lietuvieši, rumāņi un slāvu izcelsmes cilvēki. 
Tā kā brīdinu: ja Jums piedāvā šāda veida darbu, tad 99 % tas ir apmāns! Par velti biļetes pērk, apmaksā dzīvesvietu tikai augsti kvalificētam darbaspēkam, speciālistiem, kurus arī Latvijā meklē kā ar uguni. Neiekrītat!!!

Ja nu tomēr esiet nonācis neapskaužamā situācijā un nav nekādu variantu- ne naudas, ne dzīvesvietas, ne darba, tad iekopēju saites, kas var palīdzēt tikt pie pajumtes vai vietas council mājā:

http://www.homelessuk.org/details.asp?id=LP385&ds=1
http://england.shelter.org.uk/get_advice/homelessness
http://england.shelter.org.uk/get_advice/homelessness/sleeping_on_the_streets/where_to_get_help
http://www.direct.gov.uk/en/HomeAndCommunity/Councilandhousingassociationhomes/Findingsomewhere/DG_4001401


          Lielbritānijā nav ierastās vienaldzības pret bezpajumtniekiem! Galvenais ir laicīgi meklēt jaunu dzīvesvietu, nenokārt galvu un nepaļauties uz vilinošiem piedāvājumiem, nebaidīties jautāt pēc palīdzības!
          Ja Jums ir stāsts ko citiem vajadzētu zināt par dzīvi Anglijā, kāds brīdinājums, tad aicinu drošu rakstīt uz e-pastu, ielikšu šeit, lai citi ir informēti!  
               
aizbraukt@inbox.lv
+371 22428698

TVNET raksts, bet neatspoguļo patiesību- reāli UK dzīvo ap 70 tk latviešu...un ne jau dzīvot uz pabalstiem, bet DZĪVOT, nevis eksistēt!

Lielbritānijā pašlaik dzīvo 39 tūkstoši viesstrādnieku no Latvijas

BNS, TVNET 13. jūnijā
Lielbritānijā pagājušā gada beigās dzīvoja 39 tūkstoši Latvijas viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu pretstatā tikai aptuveni 7000 viesstrādnieku 2004.gadā, pirmdien vēstī britu laikraksts "Telegraph", atsaucoties uz oficiālajiem Apvienotās Karalistes statistikas datiem.

Visvairāk Lielbritānijā ir poļu
No Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm visvairāk Lielbritānijā ir poļu - 529 tūkstoši; strauji palielinās arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo slovāku skaits -pagājušā gada beigās viņu skaits sasniedzis 52 tūkstošus iepretim tikai 8000 slovāku 2004.gadā, kad Lielbritānija atvēra savu darba tirgu strādājošajiem no jaunajām bloka valstīm Austrumeiropā. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo rumāņu skaits minētajā periodā pieaudzis no 14 tūkstošiem līdz 53 tūkstošiem.
Kopumā Lielbritānijā no jaunajām ES valstīm pērnā gada nogalē dzīvoja 508 tūkstoši ES Austrumeiropas valstīs dzimušu cilvēku - astoņas reizes vairāk nekā 2004.gadā.
Austrumeiropieši ir labs un izdevīgs darba spēks
"Telegraph" atsaucas uz migrācijas pētījumu institūta "MigrationWatch UK" pārstāvi Endrjū Grīnu, kurš slavē austrumeiropiešu darba tikumu. "Austrumeiropieši ir ļoti labi darbinieki, tāpēc darba devēji ar prieku viņus pieņem darbā," viņš teicis.
Grīns tomēr vērš uzmanību uz faktu, ka austrumeiropiešu viesstrādniekiem maksā zemākas algas nekā vietējiem britu darbarūķiem.
"Bieži vien viņi saņem ļoti zemas algas un piekrīt strādāt grūtos darba apstākļos,"
viņa norādīto citē avīze. Pavasarī Lielbritānijā radās bažas, ka valstī drīzumā ieplūdīs vēl vairāk viesstrādnieku no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm, cerot saņemt visnotaļ dāsnos pabalstus, kādus Apvienotajā Karalistē izmaksā bez darba palikušiem cilvēkiem.
Pabalstus varēs saņemt jau pēc trīs nostrādātiem mēnešiem
Laikraksta "Daily Express" portāls vēstīja, ka nākamgad pabalstu maksājumi austrumeiropiešu viesstrādniekiem varētu strauji pieaugt, jo Lielbritānijā stāsies spēkā jauni noteikumi, kuri ļaus pieprasīt pabalstu izmaksu jau pēc trim valstī nostrādātiem mēnešiem.
Pašreizējā kārtība noteic, ka strādniekiem no 10 jaunajām Eiropas Savienības valstīm, kuras iestājās blokā 2004.gadā, ir jānostrādā Apvienotajā Karalistē vismaz gads, lai viņi varētu pretendēt uz pabalstiem, kuru apmērs tiek aprēķināts no viņu ienākumiem.
Jaunās kārtības kritiķi ir nobažījušies, ka šīs izmaiņas kā magnēts pievilks Lielbritānijai vēl vairāk cilvēku, kuri grib tikt pie daudz lielākiem pabalstiem, nekā saņem savās valstīs.
Šajā saistībā portāls minēja, ka, piemēram, Latvijā bezdarbnieka vidējais pabalsts ir 57,20 mārciņu (aptuveni 45 lati) mēnesī, bet Apvienotajā Karalistē tas sasniedz vidēji 256 mārciņas (aptuveni 200 latu).

ceturtdiena, 2011. gada 2. jūnijs

Draudzīgais piedāvājums no Jāņa!

Ņemot vērā, ka mēs, latviešu tauta, piekopjam visas labākās līgošanas tradīcijas, bet diemžēl esam izsvaidīti plašajā pasaulē un tomēr līgot gribam Latvijā, jo nekur zāle tā nesmaržo  un alus neputo kā LV, ir piedāvājums! Kā arī ņemot vērā, ka aptuveni 60% kas šeit ielūkojās ir UK dzīvojošie, publiceju to šeit!
To piedāvā Jānis, kurš dzīvo Lielbritānijā, Telfordā, un kurš 17.06. izbrauc no UK ar savu mašīnu! No viņa puses tiek piedāvāta gan izklaide, gan ceļš gan uz LV, gan no LV atpakaļ uz UK. Cena pēc maniem ieskatiem ir demokrātiska, ņemot vērā biļešu dārdzību.

Tālākais teksts ir jau Jāņa, droši kontaktējieties ar viņu, jo atsauksmes par viņu ir vnk ideālas. Tā teikt- viens no labākajiem latviešiem UK.

Dzerot rīta kafiju, aizdomājos, kur šogad svinēt Līgo/Jāņu vakaru un cik vel nav izlemusi, kur un ar ko. Man radas lieliska ideja!!! Brauciens uz Latviju, pa ceļam kartīgi ietusēt Beļģija... salapīties Berlīne un Jāņu vakaru sagaidīt kopa ar savējiem. Pēc Jaņiem braucam atpakaļ un es jūs katru aizvedu mājas. Interesentiem zvanīt 07870826009 vai rakstīt uz draugiem.lv( profila informāciju iedošu pēc pieprasījuma- A.)


Brauciena cena cena ir GBP 350/pers.. [door2door, var tikt piemēroti ģeogrāfiskie ierobežojumi] Minimālais līdzbraucēju skaits – 3, maksimālais 4

Cenā iekļauts.:
1) Brauciens līdz Latvijai un atpakaļ
2) Ieejas biļetes svienēšanas vietās
3) Visi pārbraucieni, ceļa nodevas, prāmja biļetes, motelis/kempings, ja ir nepieciešams.
3) Telts vietas pēc nepieciešamības. Atvainojiet, katram pa telts vietai nebūs – dalīsimies.
* Iespējams, ka kādu malku (atgriezumus) arī paņemšu līdzi, ja vien varēšu sarunāt ar paziņām
* Kaste Alus (kāds no Latvijas aliem, Visticamāk – Zelta, tomēr kādu varēšu sagādāt tāds arī būs jāpieņem. Ja kaut kādu apstākļu dēļ nebūs pieejams Latvijas alus, tad būs jāmeklē alternatīva)


Līdzi jaņem:

1) Labs noskaņojums
2) Sava paika, uzkodas pēc ieskatiem-liekam uz kopīga galda
3) Ērts apģērbs ko uzvilkt pa dienu un vakarā. Veļas gabali, ko nomainīt
3) Guļammaiss, piepūšamais matracis
* Viena vai divas teltis uz visiem.