Foto: LETA
Mani kārtējo reisi šausmina šī publiskā gānīšanās no abām pusēm par aizbraucējiem. Nu nav viņi nekādi nodevēji vai vārguļi. Dzīvot svešā zemē ir ļoti grūti un smagi, nauda tur kokos neaug.
Aizceļotāji, ne mazāk par pārējiem Latvijā dzīvojošajiem, mīl savu zemi un ilgojas pēc tās. Situācijas, kāpēc viņi devušies projām, taču ir dažādas. Mani vairāk uztrauc tas, ka cilvēki neatgriežas, kas tiek izjauktas ģimenes, dzimtas tradīcijas, pie tam mainās tas viss ļoti ātri. Mājās palicēji ļoti skumst un ilgojas pēc bērniem, mazbērniem, draugiem. Tieši tāpat pēc mājām ilgojas arī aizbraucēji.Pārvaru egoismu un nelieku palikt Latvijā
Ļoti labi zinu, kā tas ir, jo manā ģimenē puse aizbraukusi uz Angliju. Mana jaunākā meita un dēls ar vedeklu strādā Londonā. Protams, liels atspaids ir modernāls tehnoloģijas, kas ļauj sazināties bieži un redzami, kā saka, aci pret aci. Bet tas tukšums un tās sajūtas, kas pārņem ikdienā un sevišķi katros svētkos, nav vārdos aprakstāmas. Es ļoti skumstu pēc savas ģimenes, tiem, kas ir prom. Saprotu, ka nav citas izejas. Man tikai vajadzēja bilst vārdu kādā no reizēm lidostā - palieciet, - un viņi lidmašīnā vairs neiekāptu. Taču savu egoismu es pārvaru un vēl piedraudu, ka mājās nelaidīšu, ka šeit nav ko darīt, lai pat nedomā tagad atgriezties.
Lai man pasaka kāds no valstsvīriem, ko šeit darīt cilvēkiem? Pensionāriem nepietiek ar pensijām, ja viņi smagi slimo, tad būtībā jāmirst nost, jo viens cilvēks sen no pensijas neko atļauties nevar. Man māsa ir spiesta strādāt Anglijā, lai varētu apmaksāt mātes ārstēšanos. Naudu zālēm viņa sūta katru nedēļu, katru! Viņa nav iekrājusi nekādu naudu, jo Latvijā visi medikamenti ir ļoti dārgi, un pat nestaigājošam cilvēkam valsts nekompensē nekādas lielākas vajadzības. Ja māsa atgrieztos Latvijā, tad ar viņas algu (kādu vidēji saņem cilvēks), neko nevarētu nopirkt, naudas pietrūktu.
Lai uztaisa aptauju par to, ko ēd mūsu pensionāri
Bankām izdevīgi "čakarēt", jo sodos saņem vairāk
Kad banku darbinieki 10 reizes dienā zvanīja cilvēkiem uz darbu un piedāvāja kredītus, tad neviens neko neteica. Tagad gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ir iedzīti parādos tā, ka mūžam ārā netikt! Bankām ir izdevīgi, ka cilvēki nevar norēķināties, jo tā viņi sodos pelna vairāk. Tātad, ja cilvēks negrib slīkt, tad viņš meklē kaut kādu izeju no šīs situācijas. Bieži ir tā, ka aizbraukšana no valsts ir vienīgā iespēja dzīvot. Un izskatās, ka uz rudens pusi cilvēks vēl vairāk brauks projām. Jo cilvēkus būtībā to darīt piespiedīs pret viņu gribu, pieņemot lēmumus, kas nav tuvu nav tuvi viņu sirdij, bet dzīvot tak gribās.
Labāk, lai aizbrauc, ne nodzeras un zog
Visiem patriotiem, kas skaļi bļauj, gribas teikt tā: labāk lai cilvēki brauc projām, nekā nodzeras jeb ir spiesti zagt, lai paēstu.
Arī manā galvā jau mēģina peronāties doma par projām braukšanu, jo cik gan ilgi var dzīvot bez darba? Tikai vēl trūkst drosmes, lai šo soli speru. Katrs to nevar. Vienmēr, cik cilvēku tik viedokļu, taču negāzīsim dubļus uz galvas, bet mainīsimies līdzi laikam. Diemžēl, mīlestību uz Latviju nevar uzsmērēt uz maizes un pasniegt vakariņās.
Inese
Tas ir iemesls, kāpēc dzima mūsu pakalpojums un ne tikai tas, bet
ja jau meklējiet un lasiet šāda satura web lapas, tas nozīmē, ka ir nobriedusi sajūta- JĀPAMET LATVIJA UZ NEATGRIEŠANOS VAI VISMAZ UZ LAIKU!
Neba labas dzīves un straujas izaugsmes dēļ latvieši pieņem šādu lēmumu un aizbrauc no LV. Tas ir mūsu valdības lēmums iznīcināt tautsaimnniecību, laukos paliek tikai pensionāri, lauksaimniecībā izmantojamā zeme paliek atmatā, jo šeit birokrātijas jūgs ir pārāk liels, lai kādam celtos roka kko sākt darīt un celt labklājības līmeni! Skumji, bet tā tas turpināsies vēl vismaz tuvākos 10 gadus.
Rezultāts šim izdzīvošanas šovam ar nosaukumu survive in Latvia, mēs pārvācamies!!! Ne jau velti Bēglis no Afganistānas, kurš patreiz uzturas Latvijā teica: ....''es gribēju nonākt kādā civilizētā valstī, ne Latvijā''....
