Pārlapojot virtuālās interneta sludinājumu lapas, secināju- gandrīz katrs otrais sludinājums aicina uz narcišu novākšanu Anglijā. Diemžēl potenciālie darbā kārtotāji aizmirst pastāstīt par dažām niansēm. Nelielam ieskatam citāti no reāliem cilvēkiem, kas to ir izbaudījuši uz savas ādas: (XXX firma vai iekārtotājs, piedodiet par rakstību, bet neko nemainīju sekojošos 5 komentāros par dzīvi un darbu, kuru piedzīvojuši dažādi cilvēki dažādos laikos)Komentāri ir katrs par citu LV darbā iekārtošanu firmu, atrodami internetā.
1.
Atsaucos firmas uzaicinājumam doties plūkt narcises. Varu padalīties pieredzē. Pirmkārt jau 1. tikšanās reizē XXX pārstāvis pamatā stāstīs tikai ausij tīkamo.Cik maksimāli varot nopelnīt.Par izdevumiem daudzkas tiek noklusēts vai nepateikts līdz galam.Dzīvošana izmaksāja karavānos 60 poundi nedēļā.Kaut gan pamatā šī cena Anglijā ir aptuveni 33 nedēļā, par transporta īri aptuveni 25-30 nedēļā (vadājot uz narcišu laukiem) uzzināju, kad jau bija jāiz brauc strādāt (kad visa nauda samaksāta un līgums parakstīts). Tālāk arī darīšana ar XXX un XXX atbildība jūsu priekšā beidzas. Dienvidanglijā dzīvošanu izmitina 5 km no pilsētas ( kur ir visi pārtikas veikali). Vienu reizi nedēļa ar autobusu visus aizved uz pārtikas veikalu. Par pārējām reizēm par transportu jāmaksā.Dzīvosāna karavānos -tas ir maksimāli sabāzt cilvēku vienā .Tā ka pat mantas īsti nav kur likt, nerunājot par kādām darba drēbju žāvēšanām, vai elementāru atpūtu.Par to var aizmirst. Īsākiem vārdiem XXX uz visu pelna.Kaut gan slēdzat līgumu ar juridisku Anglijas uzņēmumu, bet pat darba cimdus jums jāgādā pašiem.Attieksme ir kā pret pēdējiem mēsliem uzreiz no 1. dienas.No XXX1 matuškas valodā, no XXX2 f..k valodā.Ja būs daudzmaz laba raža un lauki, tad kaut ko jau arī nopelnīsiet, ja protams nenokodīsiet, jo tur visa tā vide riņķī tāda. Bet katrā gadījumā tie nebūs tie cipari uz ko cerējāt.
2.
Nebrauciet straadaat caur firmu! XXX cakaree cilveekus! Samaksaa naudu, aizbrauc straadaat, bet darba nav! cilveeki seez bez darba, vai arii straadaa un pelna grasus un atbrauc maajaas veel nabagaaki nekaa aizbraukusi. Lauksaimnieciibaa pret cilveekiem izturaas kaa pret lopiem, jaastraadaa visa diena 10 stundas, un atpuusties var 30 minuutes, ja gribi uz tualeti jaaiet kruumos! Latviesus tur netur par cilveekiem bet par vergiem, uz 200 cilveekiem vasaraa ir 12 duskabiines un 5 velasmasiinas, cilveeki slimo ar kashki, dziivo antisanitaaros apstaaklos, par maajaam vai vagoniem jaamaksaa vairaak, nekaa saakumaa staastija, un darba nav vispaar, labi ja kaadu dienu 30 maarcinas var sagrabinaat lai nopirktu paeest. Naudu atvelk par visu par ko vien var, kameer cilveeki laukaa straadaa tikmeer kaads izloznaa pa personiigajaam mantaam un kaut ko nozog. Sausmas kas notiek. Lielais firmas vadiitaajs XXX visu tik skaisti pastaasta, savaac tik naudu un vairaak neliekaas ne zinis! Uz telefonu sekretaares atbild! Jaa vinu var sazvaniit pa mobiilo telefonu +371....xxx vajag tiesaa iesuudzeet visu to vinu kantori, ilgi vairs viniem nav palicis. Un ja taisniibu neizdosies panaakt likumiigaa celaa tad atradiisies citi veidi, bet kaut kas ir jaadara.
3.
Atbraucaam uz Angliju 11.februaarii 2010.gada caur firmu uz narcisu griesanu, ferma jadzivo pa astoni cilveeki karavaanaa, bet bija soliits ka dziivos ne vairaak par 6 cilveekiem, karavaanaas nav nekadu elementaru lietu, kas bija apsoliits(katlini, pannas), apgerbs lietum japeerk pasiem bet teica ka iedos uz vietas, it ka sikumi bet nav ko soliit, ferma izskataas kaa cietumaa pa naktiim staigaa sargs ar suni un skataas kurs lieto gaazi karavaanu apsildiisanaai un izsaka raajienus vnk. smiekliigi, veel darbs nav iedots visi gaida darbu atsuuta cilveekus bet pukes taadaa aukstumaa nav izaugusas, kad izaugs pukes tad saaksim straadaat sola jau paaris dienas nedeelaa darbu, izlemjiet pasi vai ir veerts maksaat 200 latus par so fermas darbu, si ferma saucas nocton atrodas comborne.
4.
Arī esmu iekritusi ar firmu. Braucu uz uk lasīt narcises. Smauceju bars! Lai vini izputetu! Lautini, nekada gadijuma nemaksajiet sai firmai un neuzticieties vinu solijumiem! Zaglu un krapnieku bars!!!
5.un jaunāks forums...
Kadus 2 menesus iztureju.Ja brauc pirmoreizi iesaku paņemt lidzi striķi vai pistoli lai varetu nošauties, ja nevares izturet. 12 -14 stundas lietu stradajot.dzivosana ar noteikti telti ziema. Un reali tur klatru vakaru visi dzer un šņauc kautkadu pulveri nezinu izsti DOSJA vai REXS,kautka ta pa cenzēts veciem nav ko uztraukties vienmer kada tur latviesu M .
Tu busi stresā liksies ka dzivei nav jegas un domasi ka ellee esi nonakusi ,saksi dzert, cenzēts un dzive beigsies koka kaste ar narcisem apberta kapa.Točna ta tur ir.Tadi trucigaki kas tur aizbrauc pirmas 2 nedelas ed tas narcises. Katra telti vai karavana ar ir uz galda tas narcises, jo latviesu beibem patikot ,man no tas smakas vemiens jau naca.100 cilvekiem ir 2 toletes tikai reali cenzēts nevar nolikt jo tur vnm.pilns pods ar cenzēts,citi liek cenzēts narcisu lauka.Atslauka ar ar narcisem.
Ne nu nopelnit jau var.Tik ta dzivosana ir traka viena virtuve uz 300 cilvekiem.Paest nevari, kad list lietus, tad udens tek gulta.Nomazgaties nevar, jo tev polis lur uz kraniņu. Meitenes vispar nespej nomazgaties, jo tur ir sataisiti caurumi pa kuru var skatities uz čiciem un cenzēts. Parsvara poli skatas un cenzēts. Bet nauda laba tur taisniba.jastrada 7 dienas nedela.Uz veikalu jaiet ir 6 kilometri ar kajam un janes partika konservi, jo ir 4 leduskapji tik.Drebes nevar izmazgat jo nav tur pulveis nekad.Poli ieliek automata ziepes un mazga.
Tas tā nelielam ieskatam...:(
Diemzēl tā ir patiesība. Neesmu satikusi nevienu cilvēku, kurš otreiz brauktu uz UK vākt narcises. Pārāk skarbi tas ir- jebkādos laika apstākļos, līdz ceļiem dubļos un asiņainiem pirkstiem plūkt narcises, lai nopelnītu iztikai. Zemenes salīdzinot ar narcisēm ir paradīze. Tad nu izdarat secinājumus- vai Jums to vajag? It sevišķi, ja angļu valoda nav tā stiprākā un aizstāvēt sevi nespēsiet. Es nesaku, ka šo darbu nav iespējams darīt, bet 7 reizes nomēriet pirms kādam maksājiet par šo darbu un kāpjiet kādā nebūt transportā....
Ja nu kāds tomēr domā, ka tas ir priekš viņa, tad iesaku šo darbu meklēt bez starpniekiem, lielāka iespēja, ka izturēšanās, dzīves apstākļi būs daudz maz ciešami. Uk šie sludinājumi ir atrodami dažādos baltiešu un krievu veikalos uz ziņojumu dēļiem. Bet ne pareiz, varbūt pēc pāris nedēlām sāksies narcišu ziedēšana Dienvidos.
Lai man piedod daudzskaitlīgās LV darbā iekārtošanas aģentūras, bet nu nav solīdi ņemt 200-400,- ls par šādu darbu, jo patreiz aizbraukušie cilvēki sēž viesnīcā, kuru apmaksā viņi paši, bez darba.
Iespējams, ka izsaukšu uguni uz sevi, bet ja kāds grib šo darbu un ir angļu valodas zināšanas vismaz sarunvalodas līmenī, tad piezvaniet paši uz Cornwolu uz sarunājiet šo darbu:
Andrew(Cornwall)+ 441736711271
Šis ir fermas biroja telefons uz kuru var zvanīt un interesēties, pieteikties, jautāt Andrew.
Ierakstot tajā pašā google.lv atslēgas vārdus daffodils, job, Cornwall var atrast darbu pa tiešo un neko nemaksājot nevienam. Oponējiet man, ja variet!
Lai veicas!
piektdiena, 2012. gada 10. februāris
otrdiena, 2011. gada 18. oktobris
Nedaudz par UK aģentūrām.
Nedaudz ieskatam par "Agora" recruitment aģentūru, lai rastos priekšstats par aģentūru piedāvātajiem darbiem:
http://www.youtube.com/watch?v=IvQbBnuwXQM
"Pertemps" aģentūra:
http://www.youtube.com/watch?v=liikrFg1ZPs
"Angels" recruitment:
http://www.office-angels.com/findajob/Pages/default.aspx
Laba aģentūra, kura daudziem ir kā pirmais darba devējs UK, ir "Best connections":
http://www.thebestconnection.co.uk/
utt.....utpj.
Katrā UK pilsētā un lielākā ciematā ir savas aģentūram, piem:
Londonā-
http://www.allinlondon.co.uk/directory/1383.php
Birmingemā-
http://www.accessplace.com/recruitment/west-midlands/birmingham.htm
Mančesterā-
http://www.localrecruit.com/manchester/ utt.
Doties darba meklējumos caur UK recruitment aģentūrām it prakstiski vienīgais veids kā atrast un uzsākt pirmo darbu UK, protams, ir atsevišķi veiksmes stāsti un aģentūras starpniecība nav vajadzīga... Sistēma ļoti vienkārša, ejiet piereģistrējieties un gaidiet zvanu. Var droši piereģistrēties uzreiz vairākās aģentūrās, pat 10 un vairāk. Pieredze rāda, ka nepaiet ilgāk par nedēļu un esiet jau darbā. Patreiz UK sākās gada noslogotākais laiks, pat ar vājām angļu valodas zināšanām pie darba caur aģentūru tiksiet. Protams, ja aiziesiet lidz aģentūrai, nevis sēdēsiet mājās ar bailēs ieplestām acīm. UK nav priekš bailīgajiem un tiem, kas pieraduši, ka visu noliek priekšā uz paplātes ar zelta maliņu.
Aģentūras neņem nevienu pensu par šo pasākumu!!! Viņiem par Jūsu darbu maksā pats darba devējs.
Darbs Anglijā bija, ir un būs, ja vien esiet gatavi strādāt mazkvalificētu darbu par 6-7 mārciņām stundā. Par direktoru neviens nekļūst pirmajā dienā kā nonāk UK, bet gan strādājot un pierādot sevi, tādēļ savas ambīcijas variet droši atstāt Latvijā.
Protams, ka ierodoties UK Jums ir vajadzīga dzīvesvieta, NIN un bankas konts. Daudzi saskaras ar problēmu, ka izīrētājs nedod proof of adress, lai atvērtu kontu. Ar mums ši problēma nepastāv, kā arī palīdzam nokārtot NIN( piesakam, aizvedam utt.)
Dzīvesvietas ir vienkāršas istabas kopējā, standarta mājā ar citiem iebraucējiem. Sadzīve ir atkarīga tikai no Jums. Tātad mūsu palīdzību var saukt par "starta paketi". Dzīvesvieta par kuru nav jamaksā depozīts, tikai tekošā nedēļa vai mēnesis( atkarībā no pilsētas), palīdzība NIN un bankas konta atvēršanai, ja nepieciešams, kā arī reāli iesakam( ja nepieciešams- aizvedam) kuras no daudzskaitlīgajām aģentūrām ir jēga apmeklēt un kuras nē. . Sagaidītāji ir cilvēki, kuri jau gadiem dzīvo UK un pilsētu pārzin kā savus piecus prkstus. 95 % aizbraucēju izdodas atrast savu vietu un palikt UK uz dzīvi, protams jārēķinās, ka tur nebūs mammas gādīgās rokas, kura pasniegs piecīti pirms algas dienas utml, lai sāktu būs grūti un nebūt ne patīkami brīži, bet ja nav izvēles tad jau pēc 2-3 mēnešiem dzīve rādās rožainākās krāsās.
Tātad: Ja nevēlieties visu savu dzīvi un naudu ielikt LV darbā iekārtošanas firmu kabatās , un nav l000.- un vairāk ls, lai brauktu uz dullo, dzīvotu hosteļos un tērētu savu tik dārgo laiku, tad laipni aicināti izmantot pakalpojumu, kuru varam piedāvāt:
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+371 22428698
Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
http://www.youtube.com/watch?v=IvQbBnuwXQM
"Pertemps" aģentūra:
http://www.youtube.com/watch?v=liikrFg1ZPs
"Angels" recruitment:
http://www.office-angels.com/findajob/Pages/default.aspx
Laba aģentūra, kura daudziem ir kā pirmais darba devējs UK, ir "Best connections":
http://www.thebestconnection.co.uk/
utt.....utpj.
Katrā UK pilsētā un lielākā ciematā ir savas aģentūram, piem:
Londonā-
http://www.allinlondon.co.uk/directory/1383.php
Birmingemā-
http://www.accessplace.com/recruitment/west-midlands/birmingham.htm
Mančesterā-
http://www.localrecruit.com/manchester/ utt.
Doties darba meklējumos caur UK recruitment aģentūrām it prakstiski vienīgais veids kā atrast un uzsākt pirmo darbu UK, protams, ir atsevišķi veiksmes stāsti un aģentūras starpniecība nav vajadzīga... Sistēma ļoti vienkārša, ejiet piereģistrējieties un gaidiet zvanu. Var droši piereģistrēties uzreiz vairākās aģentūrās, pat 10 un vairāk. Pieredze rāda, ka nepaiet ilgāk par nedēļu un esiet jau darbā. Patreiz UK sākās gada noslogotākais laiks, pat ar vājām angļu valodas zināšanām pie darba caur aģentūru tiksiet. Protams, ja aiziesiet lidz aģentūrai, nevis sēdēsiet mājās ar bailēs ieplestām acīm. UK nav priekš bailīgajiem un tiem, kas pieraduši, ka visu noliek priekšā uz paplātes ar zelta maliņu.
Aģentūras neņem nevienu pensu par šo pasākumu!!! Viņiem par Jūsu darbu maksā pats darba devējs.
Darbs Anglijā bija, ir un būs, ja vien esiet gatavi strādāt mazkvalificētu darbu par 6-7 mārciņām stundā. Par direktoru neviens nekļūst pirmajā dienā kā nonāk UK, bet gan strādājot un pierādot sevi, tādēļ savas ambīcijas variet droši atstāt Latvijā.
Protams, ka ierodoties UK Jums ir vajadzīga dzīvesvieta, NIN un bankas konts. Daudzi saskaras ar problēmu, ka izīrētājs nedod proof of adress, lai atvērtu kontu. Ar mums ši problēma nepastāv, kā arī palīdzam nokārtot NIN( piesakam, aizvedam utt.)
Dzīvesvietas ir vienkāršas istabas kopējā, standarta mājā ar citiem iebraucējiem. Sadzīve ir atkarīga tikai no Jums. Tātad mūsu palīdzību var saukt par "starta paketi". Dzīvesvieta par kuru nav jamaksā depozīts, tikai tekošā nedēļa vai mēnesis( atkarībā no pilsētas), palīdzība NIN un bankas konta atvēršanai, ja nepieciešams, kā arī reāli iesakam( ja nepieciešams- aizvedam) kuras no daudzskaitlīgajām aģentūrām ir jēga apmeklēt un kuras nē. . Sagaidītāji ir cilvēki, kuri jau gadiem dzīvo UK un pilsētu pārzin kā savus piecus prkstus. 95 % aizbraucēju izdodas atrast savu vietu un palikt UK uz dzīvi, protams jārēķinās, ka tur nebūs mammas gādīgās rokas, kura pasniegs piecīti pirms algas dienas utml, lai sāktu būs grūti un nebūt ne patīkami brīži, bet ja nav izvēles tad jau pēc 2-3 mēnešiem dzīve rādās rožainākās krāsās.
Tātad: Ja nevēlieties visu savu dzīvi un naudu ielikt LV darbā iekārtošanas firmu kabatās , un nav l000.- un vairāk ls, lai brauktu uz dullo, dzīvotu hosteļos un tērētu savu tik dārgo laiku, tad laipni aicināti izmantot pakalpojumu, kuru varam piedāvāt:
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+371 22428698
Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
- dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
- sagaidīšana ierodoties UK;
- iespēja sagaidīt lidostā;
- konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
- materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu, darbs UK ir jāmeklē pašam un pašam jāpiesakās aģentūrās, kas nebūt nav sarežģīti!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
pirmdiena, 2011. gada 26. septembris
Labākais, ko par aizbraukšanas tēmu var pateikt skeptiķiem un galējiem patriotiem.
Viesstrādnieks: mēs, aizbraucēji, uzturam Latvijas ekonomiku
Foto: flickr.com/Denney
Uz Skotiju strādāt atbraucu pirms sešiem gadiem. Strādāju pastāvīgā līguma darbu TESCO supermārketu sistēmas noliktavā. Vēlreiz uzrakstīt rosināja daudzās un dažādas lasītās diskusijas par šo tēmu - došanos peļņā uz ārzemēm. Ir stāsti gan par veiksmīgu, gan neveiksmīgu pieredzi, un karstas diskusijas interneta komentāros. Mans stāsts un pieredze ir pozitīva.
Mana došanās darbos ārpus Latvijas nebija ilgi iepriekš plānots nodoms. Viss notika samērā ātri un pat spontāni. Darbu noliktavā piedāvāja aģentūra Rīgā. Pavisam neilgā laikā sāku darbu TESCO noliktavā Skotijā. Kā jau tas parasti notiek, pirmais darba devējs bija vietējā aģentūra, kura šeit apgādā ļoti daudzus uzņēmumus ar darbiniekiem. Tai nostrādāju pusgadu, pēc tam tiku pieņemts TESCO pamatdarbā.
Padalīšos ar pieredzi un dažu labu secinājumu, kuri šais gados nākuši. Atļaujos uzskatīt, ka ar darbu man veicas un sokas. Saņemtā alga un visas ekstras (šeit tos sauc - benefits) noteikti ir tā vērti. Darba vieta piedāvā labu pensiju. Ir daudz citu piedāvājumu, kurus darba devējs piedāvā līdz ar nostrādāto stāžu - savstarpējai ieinteresētībai.
Slinkiem un vājiem te nav ko darīt
Protams, darbs ir intensīvs. Slinkiem un vājiem, fiziski strādāt nepieradušiem tas nav domāts. Noliktavā ar preci dažādas operācijas jāveic knaši, notiek darba ražīguma elektroniska uzskaite. Pats veicu dažādas operācijas, tai skaitā - strādāju ar pacēlāju (forklift) un esmu treneris - apmācu darbā jaunpienācējus.
Lasot daudzās publikācijas un komentus, protams, bijušas savas domas un spriedumi par lasīto. Pirmkārt, noteikti varu apliecināt, ka valstī, uz kuru doties strādāt, iespējas un perspektīvas radikāli atšķirsies atkarībā no vietējās valodas prasmes. Manas samērā labās angļu valodas zināšanas un komunikācijas spējas bija viens no galvenajiem kritērijiem, pieņemot pamatdarbā. Arī prasme strādāt cītīgi un godīgi nodrošināja nevis "smagāko vezumu", kā līdz šim, bet menedžeru atziņu, ka varu būt noderīgs.
Vai vietējie pieņems - atkarīgs tikai no paša
Esmu daudz lasījis atsauksmes par pilnīgi nevienlīdzīgo atrašanos vietējo strādnieku vidū un bieži - nicinošo attieksmi. Man ar ko tādu nav nācies sastapties. Lieliski darbojas bumeranga efekts - kā pats vietējo kolektīvā ienāksi, tāda reputācija un attieksme arī pašam būs. Vērtē pašu cilvēku, nevis viņa tautību, ādas krāsu utt. Pašsaprotami, ka mani šurp neviens nav aicinājis. Ja reiz esmu ieradies, jārēķinās, ka tikšu vērtēts un svērts, un tikai no paša būs atkarīgs, vai kolektīvs mani pieņems vai ne. Nevienam nepatiks svešinieks, kurš ieradies nelūgts un tā vietā, lai ar darbu un cieņu pierādītu savu vērtību, tūlīt sāk izvirzīt prasības un protestēt. Par sīkumiem, piemēram, vietējo pusaudžu izbļāvieniem, satraukties nav vērts.
Alga ne par peniju neatšķiras no vietējā kolēģa algas, tāpat arī izaugsmes iespējas karjerā.
To strikti nosaka darba likumdošana. Tas bija viens no pirmajiem pārsteigumiem, sākot darbu: cik daudzas reglamentētās lietas, kuras Latvijā esmu sastapis tikai uz papīra rakstītas, šeit darbojas pavisam strikti un tās ievērot ir abpusēja ieinteresētība. Esmu pārliecinājies, ka visi savas gan veiksmes, gan neveiksmes darbā un sadzīvē godam sapelnījuši pašu rokām. Ļoti daudzi letiņi dara vienu un to pašu darbu aģentūrās vai pastāvīgā darbā, taču viņu uzskati ir dažādi. Nekad nav veicies un nesokas tiem, kuri skatās uz pasauli ar negatīvu skatu.Atļaujos uzskatīt, ka tā ir pašu cilvēku nostāja: vai nu par visu ņurdēt un sūdzēties, ne par ko nepriecāties, vai saskatīt labo - tas arī ir tas, kas nosaka veiksmi. Visiem zināmais salīdzinājums par pustukšo glāzi pesimistam un puspilno optimistam. Tā nav darba devēja vaina, ka slikti gan menedžeri, gan kolēģi, gan darba stundas nav labas, gan vietējie grūž sprunguļus ratos. Nez kāpēc citiem viss tajā pašā kolektīvā rit raiti un labi. Atrodas laiks gan smaidam, gan labam vārdam, gan prieciņam.
Cilvēka negatīvās īpašības ārzemēs automātiski nepazūd
Arī alkohola problēmas, ja tādas ir, automātiski nepāriet, dodoties ārzemju darbos. Esmu sastapis cilvēkus, kuriem šāda ilūzija nākusi rūgti un gauži. Ja gadās iekulties kautiņos, pārkāpt autovadīšanas noteikumus vai citādi konfliktēt ar likumu, pēc tam nesūkstieties par atbildību tā priekšā.
Arī prasme strādāt un organizēt dzīvi nenāk no gaisa, ja tās iepriekš nav bijis. Ar negaidītām problēmām var nākties sastapties, un apstākļu vainošana tās neatrisina, atšķirībā no rīcības.
Ne draugi, ne pats neesmu apkrāpts, katorgā strādāt neviens neliek
Esmu lasījis, bet nekad - pats dzirdējis no pirmavota stāstus par krāpniekiem, katorgai līdzīgiem darba apstākļiem utt.; nevaru par to spriest. Toties esmu pārliecināts, ja apstākļi vai kas cits neapmierina, jebkuram ir iespējas pašam savas problēmas risināt. Lielbritānijā attiecīgie dienesti šajā jomā strādā visnotaļ labi. Kamēr dažs sāks kurnēt, vainot savās neveiksmēs jebkuru, tikai ne pašu, cits būs paspējis paveikt lērumu darba un tikt “zirgā“.
Tāpat - šeit tik nepieciešamo angļu valodu dažs labs iemācās ātri, dažs - nē. Mani neviens nepārliecinās, ka tas šeit, angliski runājošā vidē, nav iespējams, ja tik vien pats lietas labā ko dari.
Naudas maisus neviens pakaļ nemetīs
Daudziem smagi paklupt nākas ilūzijā, ka tūliņ pat ķešā tiks Lielā Nauda, aizmirstot - lai to sapelnītu, vajadzīgs laiks un darāms darbs. Ja šķiet, ka vienā darbā tās par maz - ir arī iespējas sameklēt citu darbu, ja vien pats aktīvi rīkosies. Daudziem ir pavisam absurdi priekšstati par Lielbritānijas algām, nodokļiem, īres maksām utt. Citiem gadās saņemt mēneša algu, kāda vēl nekad nav tikusi saņemta iepriekš, bet būt vīlušamies, ka tā nav daudzkārt lielāka. Der reāli novērtēt savu potenciālu un kvalifikāciju, prasot darba algu.
Bezjēdzīgās diskusijas, kā aizbraucējus atgriezt Latvijā
Daudz lasīts par bažām, cik aizbraucēju ir daudz, un idejas, kā mūs atgriezt Latvijā. Darba spēks aizplūst masveidīgi. Varu vienīgi teikt: daudziem reiz nākas sastapties ar realitāti, ka nauda tomēr ir svarīga un vajadzīga, un ES ir pavērusi iespēju strādāt tur, kur to maksā. Diemžēl Latvijā šīs iespējas ir, maigi izsakoties, ierobežotas. Mūsu valdībai ilgus neatkarības gadus ir bijušas daudz svarīgākas lietas darāmas, nekā domāt, darīt valsts, tautas un saimniecības labā. Par to vairāk neko nebildīšu, tikai piemetināšu, ka arī mana kuslā Latvijas darba alga un pensija ir apmaksājusi ne viena vien stūresvīra ambīcijas un personisko uzplaukumu. Neaptveramo korupciju esam gadiem ilgi sponsorējuši paši no savas kabatas.
Nekaunība - mēģināt izspiest naudu no aizbraucējiem
Bija reiz ministrs, kurš attapās - āreče, mums tik pulka ļautiņu aizlaidušies darbos citur - izdomāsim, kā no viņiem plēst naudiņu nodokļos un padarīsim par valsts parādniekiem. Nasing spešel or personel, bet ministra kungs "smalkjūtīgi" noklusēja vienu "sīkumu" - cik liela ir nauda, kura no ārzemju strādnieku pelnītā nonāk nekur citur kā Latvijā.
Cik no mums ar savām Eiropas algām neatmaksā neapdomīgi ņemtos kredītus, neuztur ģimenes, nepērk īpašumus utt.
Un šī nauda varētu būt gana branga... It īpaši, kad valstī praktiski neeksistē ražošana un lauksaimniecība ir komas stāvoklī. Kā jaušams, šis cipars varētu būt paliels, arī procentuāli valsts kopīgajā ienākumā. Kā izrādās - tas par maz! Nevar pārmest varas vīru nekompetenci - vēsture ir pierādījusi, ka tad, kad valsts ekonomika ir katastrofāla, bet nauda vajadzīga, tā gūstama no avota, kur to vēl var slaukt, - no tautas. Krīzi arī lielu tiesu lāpīja ar galvu reibinošu nodokļu celšanu un jaunu to ieviešanu.Šeit mani Eiropas likums aizstāv pret Latvijas likuma uzbrukumu.
Ja esmu vienas valsts legāls rezidents, man nav īpaši jāpierāda Latvijai, ka tās rezidents vairs neskaitos, attiecīgi nav jāmaksā pamatīgs nodokļu parāds - gluži kā dzimtbūšanā. Nāksies samierināties ar to "mazumiņu", kur dažas manas Skotijā pelnītās mārciņas pārvērtušās latos Latvijas budžetā. Kopumā ne viens vien tūkstotis jau būs. Ja par maz, gan jau ar gadiem būs vēl. Starp citu, arī daļa manis maksāto nodokļu nonāk ES kasē, kur pieder arī Latvija - lielāka summa, nekā tas nāktos no manas 250 Ls algas Latvijā. Naidīgie aizbraucēju gānītāji komentārosVēl dažs vārds būtu sakāms tiem, kas nolād nodevējus, renegātus, vieglā ceļa gājējus, žurkas vai kādi nu vēl tik epiteti mums netiek piemēroti interneta komentāros. Ļauni priecāties par kāda bēdu stāstu un visādi noķengāt veiksmīgākos. Šais pseidopatriotiskajās frāzēs parasti slēpjas tikai infantils naids, nenovīdība un agresija. Interneta komentārs tā autoram neuzliek nekādu atbildību par teikto, savu negatīvo emociju gūzmu ietērpjot falši patriotiskās frāzēs.
Labprāt uzklausīšu līdzīgus izteicienus, teiktus man tieši acīs - kad teicējam būtu savs viedoklis jāpamato un jāuzklausa arī atbilde. Ne reizi neesmu ko līdzīgu klausījies, teiktu tieši sejā.
No tukša, pārprasta patriotisma paēdis nebūsi.
Lielākoties nedz jau kosmopolītisma dēļ naudu pelnām citur. Nedz kādam citam izgudrēm spriest, cik mums Latvija joprojām ir mīļa, cik tās mūsu mājas. No tā, ka dažs mūs aprej, sliktāki netopam. Nenākas viegli svešatnē, bet viegli arī nevajag - bez garozas nav neviena maize. Ar darbu Lielbritānijā man līdz šim viss veicies un gājis no rokas. Savu izvēli nožēlot nav nācies. Dalījos ar savu paša pieredzi, nevis analizēju viesstrādnieku esamību aiz robežas. Nespriedu par to, ko neesmu pats redzējis un nezinu.Ja gribat izteikt iebildumus, labprāt uzklausīšu personiski
Ja ir kādi jautājumi, iebildes, labprāt tās uzklausīšu personiski - tā kā norādu savu īsto vārdu, internetā esmu sameklējams itin viegli.
Skumjš fakts, ka daudziem iespēja nodrošināt dzīvi sev un ģimenei liek doties darbos uz citām zemēm. Vai vērts liekuļot, ka par naudu esam pārdevuši Tēvzemi? Protams, ir nācies arī dzirdēt no citiem letiņu kolēģiem, pārsvarā gados jauniem, Latvijai veltītas nievas. Lai tas paliek viņu pašu ziņā, un Dievs to dzird. No tā, ka mums tik ļoti grūti iet, pašu zeme no tā netop nemīlēta un nevajadzīga. Vairumam Latvija ir un paliek vienīgās mājas - esot tur vai citur. Līdzīgi kā māte, kuru mīlam arī tad, kad tā slima ar vēzi.
Āris Liepiņš, Skotijā
Bet ko tad gaidīja...
Latvijā plāno atgriezties tikai neliela daļa aizbraucēju
Foto: LETA
Tikai piektā daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu ir izlēmuši, ka kādreiz atgriezīsies Latvijā, un aptuveni tikpat daudz jeb 19% pauduši viedokli, ka nevēlētos pārcelties uz dzīvi Latvijā, liecina portāla "visidati.lv" veiktā aptauja ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū.
Svarīgākais iemesls, lai atgrieztos
Mazāk nekā puse aptaujāto jeb 42% vēlētos, bet nav pārliecināti, vai kādreiz tiešām pārcelsies atpakaļ uz dzīvi Latvijā.
Svarīgākais iemesls, kādēļ atgriezties, ir Latvijā palikušie ģimenes locekļi un draugi. Vairumam aptaujāto – 82% – Latvijā dzīvo kāds no ģimenes locekļiem. Svarīgs faktors ir arī ārvalstīs nodzīvotais periods. Lielākā daļa no tiem, kas plāno atgriezties uz dzīvi dzimtenē, ārvalstīs mitinās salīdzinoši īsāku laiku – līdz diviem gadiem.
Svarīgākie iemesli, kādēļ neatgriezties uz dzīvi Latvijā, ir labāka ekonomiskā labklājība mītnes valstī, iespēja vairāk nopelnīt, un aptuveni puse no respondentiem jau ir nodibinājuši ģimeni un iedzīvojušies ārvalstīs. Lielākajai daļai ārvalstīs dzīvojošo latviešu izdodas veidot uzkrājumus, 46% aptaujāto ir kredīts (60% no tiem maksā Latvijā izsniegtu kredītu).
Bažas par korumpētību valstīPapildus ekonomiskajai situācijai būtisks iemesls neatgriezties ir valdības darbība. Liels aptaujāto skaits – 72% – uzskata, ka korumpētība Latvijā ir augstāka nekā viņu pašreizējā mītnes valstī.
Bieži izskanējušais viedoklis, ka aizbraucēji pārsvarā strādā lauku un fiziskos darbus, neatbilst īstenībai.
Aptauja liecina, ka apmēram 40% ārvalstīs dzīvojošo latviešu strādā fizisku darbu, bet pārējo vidū ir daudzi kvalificēti darbinieki.
7% aptaujāto ir vadītāji kādā uzņēmumā ar vismaz vienu padoto un piektā daļa strādā algotu intelektuālo darbu.Izbraukuši pēdējo trīs gadu laikā
Aptauja arī liecina, ka gandrīz puse aptaujāto no Latvijas izbraukuši pēdējo triju gadu laikā. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijā – vairāk nekā puse lasa Latvijas ziņas katru dienu. Lielākā daļa – 80% – apciemo Latviju vismaz reizi gadā. Aptuveni trešdaļa atzīst, ka no apkārtējiem dažreiz jūt nosodījumu par to, ka pametuši Latviju. Visvairāk nosodījumu viņi jutuši no Latvijā dzīvojošiem.
Aptauju veica pētījumu kompānija "SolidData" portālā "visidati.lv" no 12. līdz 16. septembrim. Aptaujā piedalījās 843 ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Visvairāk aptaujāto dzīvo Lielbritānijā (39%), Īrijā (14%), ASV (14%), Skandināvijas valstīs (16%).
otrdiena, 2011. gada 14. jūnijs
Pārdomas par darba iespējām un darba devējiem Latvijā
Foto: sxc.hu/stroinski
Veroties uz darba iespējām Latvijā, jāatzīst, ka ar katru dienu kļūst arvien drūmāk un esošā situācija valstī ir ne tikai iedragājusi cilvēku ekonomisko stāvokli, bet arī viņus pašus, īpaši attieksmē pret līdzās esošajiem.
Vēl līdz šim ar bažām raudzījos uz tiem cilvēkiem, kas cits pēc cita krāmēja čemodānus, lai dotos prom no Latvijas: „Vai nu gluži te ir tik slikti un vai tas nav slinkums un iedomas, ka nevar atrast savu vietu mūsu valsts robežās?” Ņemot vērā, ka no tuvējiem pagastiem pirmie, kas devās peļņā uz Īriju un Angliju pirms pāris gadiem, galvenokārt bija tie, kas tepat īsti negribēja strādāt un neizcēlās tik daudz ar darba, kā dzeršanas tikumu, domāju: “Nu, jā, īstie!!! Latvijā viņiem slikti, taču ārzemēs nu atradīs lielo laimi, šeit viņus nenovērtē, taču ārzemēs būs savādāk – gan nauda, gan labi dzīves apstākļi utt.” Taču nu jau pēdējā laikā arvien mazāk paziņu, draugu un radu paliek līdzās, šeit - Latvijā. Nu jau “sāpīgi” kļūst, kad tuvojas vārda vai dzimšanas diena, jo nav pat ko pasaukt uz torti, jo draugi un radi vairs nedzīvo kaimiņos, pat ne blakus pagastā vai pilsētā… Un, satiekoties ar retajiem vēl Latvijā dzīvojošiem, uz jautājumu, kā klājas, atbild:
Televīzijā stāsta, ka palēnām Latvijā ekonomika atkopjas, apstākļi uzlabojas. Interesanti kam? Nu, jā, pati novēroju, ka arvien vairāk parādās dažādi darba piedāvājumi. Acumirklī šķiet, ka darba tirgus atkopjas. Taču, kad sāk ar tiem iepazīties un sekot līdzi jaunumiem, kas ik dienas parādās darba sludinājumos, novēroju, ir tādi uzņēmumi, kam visu laiku ir vakances. Vai tad nu gluži nevar atrast darbiniekus, ka tajos visu laiku brīvas darba vietas?
Darba meklētāji esot slinki...
Kā argumentu šim esmu dzirdējusi, ka darba devēji izsakās, ka cilvēki ir slinki un negribot strādāt, grūti atrast labus darbiniekus. Taču papētot vairāk darba sludinājumus – ziniet tie darbi, pienākumi un prasības arī nezin nu kādas!!! Nemirstoši darba piedāvājumi: "pastnieka" – reklāmas lapiņu izdalītāja, pārdevēja pa telefonu, preču izplatītāja - segu, spilvenu, trauku utt. - "iesmērētāja" darbs; prasības: entuziasms, pašdisciplīna utt.; reklāmu izplatītājiem – jāspēj iekļūt kāpņu telpās, preču izplatītājiem un pārdevējiem – jābūt talantīgiem pārdevējiem. Neesmu vēl satikusi cilvēku, kas sajūsminātos par tiem, kas uz ielas uzbāžas ar visādām "lapelēm", būtu pateicīgi par pilnām pastkastītēm, kur jārokas papīros, lai vispār atrastu vēstules un laikrakstus, kam arī pastkastīte tā kā domāta, vai arī laipni atbildētu svešajiem zvanītājiem, kam būtībā nav nekā īpaši svarīgi sakāma, lai "neilgai sarunai" izbrīvētu laiku, un reti kurš vēl nav "atkodis" to pārdevēju biznesu, kas laipni piesakās atbraukt uz mājām un iepazīstināt ar nepārspējamiem putekļusūcējiem, segām un spilveniem, kur nemājo nezin kādas tur ērcītes (brīnums kā, līdz šim guļot esošajā gultas veļā, vēl esam dzīvi) utt. Savu aktualitāti sludinājumos arī nezaudē apsarga un šofera amats. Taču kurš gan var ilgstoši diennaktis būt nomodā un vēl teicami veikt savus darba pienākumus.
Neatbilstošas prasības jeb "sētnieks - slotas operators"
Sajūsmina darba piedāvājumi, kur darba ņēmējam jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam vai arī jābūt ar personīgo darba auto, darba instrumentiem utt. Kāda ir darba devēja loma? Tad jau katrs pats var būt sev saimnieks un piedāvāt savu darbu. Jo šajā situācijā visa atbildība ir uz paša pleciem, no darba devēja nav nekādas sociālās, darba vai jebkādas citas aizsardzības. Saprotu, ka ir amati, kur nepieciešamas zināšanas, iemaņas un prasmes – kur arī darba devēji prasa pieredzi. Bet vai nu gluži sētniekam – "slotas operatoram", trauku mazgātājai un mašīnu mazgātājam nepieciešama vairāku gadu pieredze?!
Nepieklājīgi neatbild uz vēstulēm
Taču nu pievērsīšos personīgi savai un sev tuva cilvēka pieredzei, atsaucoties uz darba sludinājumiem. Katru dienu sekojam līdzi jaunumiem darba sludinājumos, nav daudzi, kam atsaukties, taču pa retam gadās, kam aizsūtīt CV, – pusgada laikā ne no viena darba devēja nekādas reakcijas, pat atteikuma ne (labi, attaisnojums – ik dienas darba devēji saņem simtiem CV, nav laika katram atbildēt: "Piedodiet, Jūsu kandidatūra nav apstiprināta"). Vai tam būtu sakars ar motivāciju pieteikuma vēstulē? Lai cik daiļi to uzrakstītu, mēģinot radīt iespaidu, ka ilgojas pēc sapņu darba konkrētajā uzņēmumā, – atbildes nekādas. Vislabāko risinājumu izvēlējušies tie darba devēji, kas jau sludinājuma tekstā iekļāvuši frāzi, ka sazināsies (kādu ziņu dos) tikai tiem, kas tiks aicināti uz intervijām. Cerams, ka kādam tomēr šajā ziņā ir panākumi.
Smieklīgi maza alga, rēķinoties ar cilvēku izmisumu
Labāk veicas ar tiem darba piedāvātājiem, ar kuriem jāsazinās telefoniski un jāpiesaka sava kandidatūra. Vismaz uzreiz var noskaidrot – deri vai nederi darbam, vai maz ir kādas izredzes. Darba devēji pamatā par minimālo algu arī vairāk nevienam nesola. Strādāt gribošais samierinās ar to – vismaz kāda naudiņa, lai gluži badā nav jāmirst. Piekrītot dažādiem nosacījumiem, darba devējs piedāvā nākt strādāt jau nākamajā dienā. Darba meklētājs sapriecājas par to, ka viss tik ātri virzās uz priekšu. Taču ne viss ir tik labi kā šķiet, jau vairāki gadījumi, līdz šim neviens nav grasījies slēgt darba līgumu, taču saka: „Paskatīsimies, kā tev sanāk, un tad runāsim tālāk.” Uzreiz plinti krūmos mest būtu grēks. Bet kurš būtu iedomājies, ka var būt tik necilvēcīgi indivīdi! Izrādās, pusdienlaiks, veicot darbu, nav paredzēts, no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā „jārauj” bez apstāšanās – ne padzerties, ne paēst darba laikā. Darba devējs tevi visu laiku vēro, koriģē un baksta, un galarezultātā dienas beigās paziņo, ka esi visu dienu noslaistījies, darba rezultāta nav, un brīdī, kad esi iztaisnojis muguru, izrādās, esi bezmaz vai putnus skaitījis, lai tikai novilktu laiku. Un galu galā dabū noklausīties pārmetumus, izjust pazemojumu kā darbam nederīga persona. Uzreiz secini, ka pārbaudījumu neesi izturējis un ir divi varianti - piekrist tomēr vēl vienai iespējai sevi pierādīt vēl nākamajā dienā vai būt pietiekami lepnam, lai neļautu sevi vairs izverdzināt un pazemot, aiziet neatskatoties un vakarā atpūtināt sāpošo muguru un mēģināt sadziedēt uzberztās tulznas.
Jālien gluži vai uz vēdera darba devēja priekšā
Vilšanās, dusmas un rūgtums sirdī par to, ka cilvēkam, lai nopelnītu latu, ir gluži vai jālien uz vēdera un „jāizspiež visa sula”. Nav brīnums, ka arvien vairāk cilvēku nesasniedz pat 40 gadu vecumu. Nesaprotu, ko tie darba devēji no cilvēka grib – izverdzināt, pazemot?! Personīgi šādu darba devēju attieksmi pret potenciālajiem darbiniekiem varu skaidrot vienīgi ar to, ka viņi „labajos laikos” paņēmuši tik daudz kredītu gan par mājām, dzīvokļiem un mašīnām, ka tagad paši ir neizsakāmā izmisumā un vēl biznesā lāgā neiet, taču, lai nezaudētu savu statusu sabiedrībā, cenšas „turēties virs ūdens” visiem līdzekļiem. Un cilvēki, kas uzņēmumā tomēr strādā, ir nepieciešami. Darba devēji visādiem līdzekļiem vēlas panākt, lai tomēr darbs būtu paveikts, taču īpaši neiedziļinoties, lai darba veicējs par paveikto būtu kaut cik gandarīts.
Un ja šādi ilgi turpināsies, darba devēji nemainīs savu attieksmi, drīz vairs nebūs pat viena muļķa, kas melno darbu paveiks pat kā pārbaudījumu, vai darbam der. Atliek vien nopūsties un meklēt čemodānu...
Grieta
"Oi, ceru, ka drīz būs labāk, esmu nopircis/nopirkusi biļeti, nākamnedēļ lidoju prom."
Ekonomika uzlabojas? Interesanti, kamTelevīzijā stāsta, ka palēnām Latvijā ekonomika atkopjas, apstākļi uzlabojas. Interesanti kam? Nu, jā, pati novēroju, ka arvien vairāk parādās dažādi darba piedāvājumi. Acumirklī šķiet, ka darba tirgus atkopjas. Taču, kad sāk ar tiem iepazīties un sekot līdzi jaunumiem, kas ik dienas parādās darba sludinājumos, novēroju, ir tādi uzņēmumi, kam visu laiku ir vakances. Vai tad nu gluži nevar atrast darbiniekus, ka tajos visu laiku brīvas darba vietas?
Darba meklētāji esot slinki...
Kā argumentu šim esmu dzirdējusi, ka darba devēji izsakās, ka cilvēki ir slinki un negribot strādāt, grūti atrast labus darbiniekus. Taču papētot vairāk darba sludinājumus – ziniet tie darbi, pienākumi un prasības arī nezin nu kādas!!! Nemirstoši darba piedāvājumi: "pastnieka" – reklāmas lapiņu izdalītāja, pārdevēja pa telefonu, preču izplatītāja - segu, spilvenu, trauku utt. - "iesmērētāja" darbs; prasības: entuziasms, pašdisciplīna utt.; reklāmu izplatītājiem – jāspēj iekļūt kāpņu telpās, preču izplatītājiem un pārdevējiem – jābūt talantīgiem pārdevējiem. Neesmu vēl satikusi cilvēku, kas sajūsminātos par tiem, kas uz ielas uzbāžas ar visādām "lapelēm", būtu pateicīgi par pilnām pastkastītēm, kur jārokas papīros, lai vispār atrastu vēstules un laikrakstus, kam arī pastkastīte tā kā domāta, vai arī laipni atbildētu svešajiem zvanītājiem, kam būtībā nav nekā īpaši svarīgi sakāma, lai "neilgai sarunai" izbrīvētu laiku, un reti kurš vēl nav "atkodis" to pārdevēju biznesu, kas laipni piesakās atbraukt uz mājām un iepazīstināt ar nepārspējamiem putekļusūcējiem, segām un spilveniem, kur nemājo nezin kādas tur ērcītes (brīnums kā, līdz šim guļot esošajā gultas veļā, vēl esam dzīvi) utt. Savu aktualitāti sludinājumos arī nezaudē apsarga un šofera amats. Taču kurš gan var ilgstoši diennaktis būt nomodā un vēl teicami veikt savus darba pienākumus.
Neatbilstošas prasības jeb "sētnieks - slotas operators"
Nepieklājīgi neatbild uz vēstulēm
Taču nu pievērsīšos personīgi savai un sev tuva cilvēka pieredzei, atsaucoties uz darba sludinājumiem. Katru dienu sekojam līdzi jaunumiem darba sludinājumos, nav daudzi, kam atsaukties, taču pa retam gadās, kam aizsūtīt CV, – pusgada laikā ne no viena darba devēja nekādas reakcijas, pat atteikuma ne (labi, attaisnojums – ik dienas darba devēji saņem simtiem CV, nav laika katram atbildēt: "Piedodiet, Jūsu kandidatūra nav apstiprināta"). Vai tam būtu sakars ar motivāciju pieteikuma vēstulē? Lai cik daiļi to uzrakstītu, mēģinot radīt iespaidu, ka ilgojas pēc sapņu darba konkrētajā uzņēmumā, – atbildes nekādas. Vislabāko risinājumu izvēlējušies tie darba devēji, kas jau sludinājuma tekstā iekļāvuši frāzi, ka sazināsies (kādu ziņu dos) tikai tiem, kas tiks aicināti uz intervijām. Cerams, ka kādam tomēr šajā ziņā ir panākumi.
Smieklīgi maza alga, rēķinoties ar cilvēku izmisumu
Labāk veicas ar tiem darba piedāvātājiem, ar kuriem jāsazinās telefoniski un jāpiesaka sava kandidatūra. Vismaz uzreiz var noskaidrot – deri vai nederi darbam, vai maz ir kādas izredzes. Darba devēji pamatā par minimālo algu arī vairāk nevienam nesola. Strādāt gribošais samierinās ar to – vismaz kāda naudiņa, lai gluži badā nav jāmirst. Piekrītot dažādiem nosacījumiem, darba devējs piedāvā nākt strādāt jau nākamajā dienā. Darba meklētājs sapriecājas par to, ka viss tik ātri virzās uz priekšu. Taču ne viss ir tik labi kā šķiet, jau vairāki gadījumi, līdz šim neviens nav grasījies slēgt darba līgumu, taču saka: „Paskatīsimies, kā tev sanāk, un tad runāsim tālāk.” Uzreiz plinti krūmos mest būtu grēks. Bet kurš būtu iedomājies, ka var būt tik necilvēcīgi indivīdi! Izrādās, pusdienlaiks, veicot darbu, nav paredzēts, no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā „jārauj” bez apstāšanās – ne padzerties, ne paēst darba laikā. Darba devējs tevi visu laiku vēro, koriģē un baksta, un galarezultātā dienas beigās paziņo, ka esi visu dienu noslaistījies, darba rezultāta nav, un brīdī, kad esi iztaisnojis muguru, izrādās, esi bezmaz vai putnus skaitījis, lai tikai novilktu laiku. Un galu galā dabū noklausīties pārmetumus, izjust pazemojumu kā darbam nederīga persona. Uzreiz secini, ka pārbaudījumu neesi izturējis un ir divi varianti - piekrist tomēr vēl vienai iespējai sevi pierādīt vēl nākamajā dienā vai būt pietiekami lepnam, lai neļautu sevi vairs izverdzināt un pazemot, aiziet neatskatoties un vakarā atpūtināt sāpošo muguru un mēģināt sadziedēt uzberztās tulznas.
Jālien gluži vai uz vēdera darba devēja priekšā
Vilšanās, dusmas un rūgtums sirdī par to, ka cilvēkam, lai nopelnītu latu, ir gluži vai jālien uz vēdera un „jāizspiež visa sula”. Nav brīnums, ka arvien vairāk cilvēku nesasniedz pat 40 gadu vecumu. Nesaprotu, ko tie darba devēji no cilvēka grib – izverdzināt, pazemot?! Personīgi šādu darba devēju attieksmi pret potenciālajiem darbiniekiem varu skaidrot vienīgi ar to, ka viņi „labajos laikos” paņēmuši tik daudz kredītu gan par mājām, dzīvokļiem un mašīnām, ka tagad paši ir neizsakāmā izmisumā un vēl biznesā lāgā neiet, taču, lai nezaudētu savu statusu sabiedrībā, cenšas „turēties virs ūdens” visiem līdzekļiem. Un cilvēki, kas uzņēmumā tomēr strādā, ir nepieciešami. Darba devēji visādiem līdzekļiem vēlas panākt, lai tomēr darbs būtu paveikts, taču īpaši neiedziļinoties, lai darba veicējs par paveikto būtu kaut cik gandarīts.
Un ja šādi ilgi turpināsies, darba devēji nemainīs savu attieksmi, drīz vairs nebūs pat viena muļķa, kas melno darbu paveiks pat kā pārbaudījumu, vai darbam der. Atliek vien nopūsties un meklēt čemodānu...
Grieta
Pakalpojums.
Kā un kāpēc....
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+371 22428698
Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
Ir peieejamas atsauksmes, sīkāk sadaļā pakalpojums.
Uz tikšanos!
Nebūt ne lieku reizi atgādinu: DARBA SLUDINĀJUMI PAR PASTNIEKA, MAISIŅU IZNĒSĀTĀJA, LIFLETU MĒTĀTĀJA, CHARITY DARBINIEKA PROFESIJAS IEGŪŠANU UN STABILO DARBU, 99 % GADĪJUMU IR MELI UN APMĀNS!!!
http://www.homelessuk.org/details.asp?id=LP385&ds=1
http://england.shelter.org.uk/get_advice/homelessness
http://england.shelter.org.uk/get_advice/homelessness/sleeping_on_the_streets/where_to_get_help
http://www.direct.gov.uk/en/HomeAndCommunity/Councilandhousingassociationhomes/Findingsomewhere/DG_4001401
Lielbritānijā nav ierastās vienaldzības pret bezpajumtniekiem! Galvenais ir laicīgi meklēt jaunu dzīvesvietu, nenokārt galvu un nepaļauties uz vilinošiem piedāvājumiem, nebaidīties jautāt pēc palīdzības!
Ja Jums ir stāsts ko citiem vajadzētu zināt par dzīvi Anglijā, kāds brīdinājums, tad aicinu drošu rakstīt uz e-pastu, ielikšu šeit, lai citi ir informēti!
aizbraukt@inbox.lv
+371 22428698
http://aizbraukt.blogspot.com/
aizbraukt@inbox.lv
+371 22428698
Sakarā ar situāciju Latvijā un faktu, ka aizvien vairāk latviešu izbrauc( vēlās izbraukt), bet darbā iekārtošanas firmu pakalpojumi ir ļoti dārgi un ne visiem ir radi vai draugi, kas vēlās vai var pieņemt savējos un palīdzēt pirmajā laikā pēc ierašanās jaunā valstī, ir dzimis un jau labu laiku darbojās maksas pakalpojums, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvākties uz dzīvi Lielbritānijā (Anglijā, UK). T.i. palīdzība emigrēt.
Pakalpojumā ietilpst:
- dzīvesvieta Lielbritānijas pilsētās;
- sagaidīšana ierodoties UK;
- iespēja sagaidīt lidostā;
- konsultācija un reāla palīdzība legālas uzturēšanās dokumentu iegūšanai;
- materiāli un informācija par kārtību, lai ierodoties UK veiksmīgi atrastu darbu, darbs UK ir jāmeklē pašam un pašam jāpiesakās aģentūrās, kas nebūt nav sarežģīti!
Pakalpojumu izmaksas ir zemas un pieejamas ikvienam, kas nopietni gatavojas emigrēt uz UK.
Ir peieejamas atsauksmes, sīkāk sadaļā pakalpojums.
Uz tikšanos!
Nebūt ne lieku reizi atgādinu: DARBA SLUDINĀJUMI PAR PASTNIEKA, MAISIŅU IZNĒSĀTĀJA, LIFLETU MĒTĀTĀJA, CHARITY DARBINIEKA PROFESIJAS IEGŪŠANU UN STABILO DARBU, 99 % GADĪJUMU IR MELI UN APMĀNS!!!
Informācija: daudzās interneta vietnēs parādās sludinājumi, ka aicina strādāt UK pastnieka profesijā, mētāt maisiņus, iznēsāt lifletus, strādāt charity kompānijā un tml. Piedāvā bezmaksas dzīvesvietu, nereti arī nopērk biļeti.
Tā jūs jau nesākuši strādāt ielieniet parādos, kuri jāatstrādā! Dzīvesvieta būs zem katras kritikas, gulēsiet 10 cilvēki vienā istabā,nereti uz grīdas, blakšu pilnā mājā. Par īri no Jūsu "algas" atrēķinās bargu naudu.
Darbs ir nereāli riebīgs: dienā jānostaigā ap 30 km, lai iznēsātu vajadzīgi skaitu maisiņu. Jāiet jebkuros laika apstākļos, ja paliekiet mājās, tad neko nenopelniet. ja neesat profesionāls soļotājs, tad kājas sāp jau pēc pirmās dienas, ir noberztas līdz asinīm. Pilnos maisiņus ar labdarības precēm nereti zog konkurenti un Jūs atkal neko nenopelnīsiet.
Alga: ja paveicas, tad Jūsu nedēļas alga pēc visiem atvikumiem ir 30-40 GBP. tas ir smieklīgi maz. Visbiežāk saimnieki paziņo, ka Jūs neko neesat nopelnījis, bet Jums "aizdos" lai nenomirtu badā un būtu spējīgs atkal iet ielās.
Nodarbinātības princips: Jūs piespiež reģistrēties kā pašnodarbinātajam un nodokļus par Jums neviens nemaksā, tieši pretēji -finansiāla gada beigās Jums pašiem tie jāmaksā, rezultātā Jūs paliekiet parādā arī valstij, nevariet pretendēt ne uz kādiem pabalstiem vai valsts palīdzību.
Shēma ir ļoti vienkārša, pēc iespējas ātrāk salauzt cilvēku, lai viņš neko negribētu mainīt un pierastu pie necilvēcīgajiem apstākļiem. Visbiežāk tuvinieki Latvijā neko nenojauš par savējā gaitām Latvijā, jo kauns atzīties un lūgt palīdzību. Ar šo "biznesu" visbiežāk nodarbojas lietuvieši, rumāņi un slāvu izcelsmes cilvēki.
Tā kā brīdinu: ja Jums piedāvā šāda veida darbu, tad 99 % tas ir apmāns! Par velti biļetes pērk, apmaksā dzīvesvietu tikai augsti kvalificētam darbaspēkam, speciālistiem, kurus arī Latvijā meklē kā ar uguni. Neiekrītat!!!
Ja nu tomēr esiet nonācis neapskaužamā situācijā un nav nekādu variantu- ne naudas, ne dzīvesvietas, ne darba, tad iekopēju saites, kas var palīdzēt tikt pie pajumtes vai vietas council mājā:
http://england.shelter.org.uk/get_advice/homelessness
http://england.shelter.org.uk/get_advice/homelessness/sleeping_on_the_streets/where_to_get_help
http://www.direct.gov.uk/en/HomeAndCommunity/Councilandhousingassociationhomes/Findingsomewhere/DG_4001401
Lielbritānijā nav ierastās vienaldzības pret bezpajumtniekiem! Galvenais ir laicīgi meklēt jaunu dzīvesvietu, nenokārt galvu un nepaļauties uz vilinošiem piedāvājumiem, nebaidīties jautāt pēc palīdzības!
Ja Jums ir stāsts ko citiem vajadzētu zināt par dzīvi Anglijā, kāds brīdinājums, tad aicinu drošu rakstīt uz e-pastu, ielikšu šeit, lai citi ir informēti!
aizbraukt@inbox.lv
+371 22428698
TVNET raksts, bet neatspoguļo patiesību- reāli UK dzīvo ap 70 tk latviešu...un ne jau dzīvot uz pabalstiem, bet DZĪVOT, nevis eksistēt!
Lielbritānijā pašlaik dzīvo 39 tūkstoši viesstrādnieku no Latvijas
Foto: Reuters/Scanpix
Lielbritānijā pagājušā gada beigās dzīvoja 39 tūkstoši Latvijas viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu pretstatā tikai aptuveni 7000 viesstrādnieku 2004.gadā, pirmdien vēstī britu laikraksts "Telegraph", atsaucoties uz oficiālajiem Apvienotās Karalistes statistikas datiem.
Visvairāk Lielbritānijā ir poļu
No Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm visvairāk Lielbritānijā ir poļu - 529 tūkstoši; strauji palielinās arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo slovāku skaits -pagājušā gada beigās viņu skaits sasniedzis 52 tūkstošus iepretim tikai 8000 slovāku 2004.gadā, kad Lielbritānija atvēra savu darba tirgu strādājošajiem no jaunajām bloka valstīm Austrumeiropā. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo rumāņu skaits minētajā periodā pieaudzis no 14 tūkstošiem līdz 53 tūkstošiem.
Kopumā Lielbritānijā no jaunajām ES valstīm pērnā gada nogalē dzīvoja 508 tūkstoši ES Austrumeiropas valstīs dzimušu cilvēku - astoņas reizes vairāk nekā 2004.gadā.
Austrumeiropieši ir labs un izdevīgs darba spēks
"Telegraph" atsaucas uz migrācijas pētījumu institūta "MigrationWatch UK" pārstāvi Endrjū Grīnu, kurš slavē austrumeiropiešu darba tikumu. "Austrumeiropieši ir ļoti labi darbinieki, tāpēc darba devēji ar prieku viņus pieņem darbā," viņš teicis.
Grīns tomēr vērš uzmanību uz faktu, ka austrumeiropiešu viesstrādniekiem maksā zemākas algas nekā vietējiem britu darbarūķiem.
"Bieži vien viņi saņem ļoti zemas algas un piekrīt strādāt grūtos darba apstākļos,"
viņa norādīto citē avīze. Pavasarī Lielbritānijā radās bažas, ka valstī drīzumā ieplūdīs vēl vairāk viesstrādnieku no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm, cerot saņemt visnotaļ dāsnos pabalstus, kādus Apvienotajā Karalistē izmaksā bez darba palikušiem cilvēkiem.Pabalstus varēs saņemt jau pēc trīs nostrādātiem mēnešiem
Laikraksta "Daily Express" portāls vēstīja, ka nākamgad pabalstu maksājumi austrumeiropiešu viesstrādniekiem varētu strauji pieaugt, jo Lielbritānijā stāsies spēkā jauni noteikumi, kuri ļaus pieprasīt pabalstu izmaksu jau pēc trim valstī nostrādātiem mēnešiem.
Pašreizējā kārtība noteic, ka strādniekiem no 10 jaunajām Eiropas Savienības valstīm, kuras iestājās blokā 2004.gadā, ir jānostrādā Apvienotajā Karalistē vismaz gads, lai viņi varētu pretendēt uz pabalstiem, kuru apmērs tiek aprēķināts no viņu ienākumiem.
Jaunās kārtības kritiķi ir nobažījušies, ka šīs izmaiņas kā magnēts pievilks Lielbritānijai vēl vairāk cilvēku, kuri grib tikt pie daudz lielākiem pabalstiem, nekā saņem savās valstīs.
Šajā saistībā portāls minēja, ka, piemēram, Latvijā bezdarbnieka vidējais pabalsts ir 57,20 mārciņu (aptuveni 45 lati) mēnesī, bet Apvienotajā Karalistē tas sasniedz vidēji 256 mārciņas (aptuveni 200 latu).
Abonēt:
Ziņas (Atom)