Viesstrādnieks: mēs, aizbraucēji, uzturam Latvijas ekonomiku
Foto: flickr.com/Denney
Uz Skotiju strādāt atbraucu pirms sešiem gadiem. Strādāju pastāvīgā līguma darbu TESCO supermārketu sistēmas noliktavā. Vēlreiz uzrakstīt rosināja daudzās un dažādas lasītās diskusijas par šo tēmu - došanos peļņā uz ārzemēm. Ir stāsti gan par veiksmīgu, gan neveiksmīgu pieredzi, un karstas diskusijas interneta komentāros. Mans stāsts un pieredze ir pozitīva.
Mana došanās darbos ārpus Latvijas nebija ilgi iepriekš plānots nodoms. Viss notika samērā ātri un pat spontāni. Darbu noliktavā piedāvāja aģentūra Rīgā. Pavisam neilgā laikā sāku darbu TESCO noliktavā Skotijā. Kā jau tas parasti notiek, pirmais darba devējs bija vietējā aģentūra, kura šeit apgādā ļoti daudzus uzņēmumus ar darbiniekiem. Tai nostrādāju pusgadu, pēc tam tiku pieņemts TESCO pamatdarbā.
Padalīšos ar pieredzi un dažu labu secinājumu, kuri šais gados nākuši. Atļaujos uzskatīt, ka ar darbu man veicas un sokas. Saņemtā alga un visas ekstras (šeit tos sauc - benefits) noteikti ir tā vērti. Darba vieta piedāvā labu pensiju. Ir daudz citu piedāvājumu, kurus darba devējs piedāvā līdz ar nostrādāto stāžu - savstarpējai ieinteresētībai.
Slinkiem un vājiem te nav ko darīt
Protams, darbs ir intensīvs. Slinkiem un vājiem, fiziski strādāt nepieradušiem tas nav domāts. Noliktavā ar preci dažādas operācijas jāveic knaši, notiek darba ražīguma elektroniska uzskaite. Pats veicu dažādas operācijas, tai skaitā - strādāju ar pacēlāju (forklift) un esmu treneris - apmācu darbā jaunpienācējus.
Lasot daudzās publikācijas un komentus, protams, bijušas savas domas un spriedumi par lasīto. Pirmkārt, noteikti varu apliecināt, ka valstī, uz kuru doties strādāt, iespējas un perspektīvas radikāli atšķirsies atkarībā no vietējās valodas prasmes. Manas samērā labās angļu valodas zināšanas un komunikācijas spējas bija viens no galvenajiem kritērijiem, pieņemot pamatdarbā. Arī prasme strādāt cītīgi un godīgi nodrošināja nevis "smagāko vezumu", kā līdz šim, bet menedžeru atziņu, ka varu būt noderīgs.
Vai vietējie pieņems - atkarīgs tikai no paša
Esmu daudz lasījis atsauksmes par pilnīgi nevienlīdzīgo atrašanos vietējo strādnieku vidū un bieži - nicinošo attieksmi. Man ar ko tādu nav nācies sastapties. Lieliski darbojas bumeranga efekts - kā pats vietējo kolektīvā ienāksi, tāda reputācija un attieksme arī pašam būs. Vērtē pašu cilvēku, nevis viņa tautību, ādas krāsu utt. Pašsaprotami, ka mani šurp neviens nav aicinājis. Ja reiz esmu ieradies, jārēķinās, ka tikšu vērtēts un svērts, un tikai no paša būs atkarīgs, vai kolektīvs mani pieņems vai ne. Nevienam nepatiks svešinieks, kurš ieradies nelūgts un tā vietā, lai ar darbu un cieņu pierādītu savu vērtību, tūlīt sāk izvirzīt prasības un protestēt. Par sīkumiem, piemēram, vietējo pusaudžu izbļāvieniem, satraukties nav vērts.
Alga ne par peniju neatšķiras no vietējā kolēģa algas, tāpat arī izaugsmes iespējas karjerā.
To strikti nosaka darba likumdošana. Tas bija viens no pirmajiem pārsteigumiem, sākot darbu: cik daudzas reglamentētās lietas, kuras Latvijā esmu sastapis tikai uz papīra rakstītas, šeit darbojas pavisam strikti un tās ievērot ir abpusēja ieinteresētība. Esmu pārliecinājies, ka visi savas gan veiksmes, gan neveiksmes darbā un sadzīvē godam sapelnījuši pašu rokām. Ļoti daudzi letiņi dara vienu un to pašu darbu aģentūrās vai pastāvīgā darbā, taču viņu uzskati ir dažādi. Nekad nav veicies un nesokas tiem, kuri skatās uz pasauli ar negatīvu skatu.Atļaujos uzskatīt, ka tā ir pašu cilvēku nostāja: vai nu par visu ņurdēt un sūdzēties, ne par ko nepriecāties, vai saskatīt labo - tas arī ir tas, kas nosaka veiksmi. Visiem zināmais salīdzinājums par pustukšo glāzi pesimistam un puspilno optimistam. Tā nav darba devēja vaina, ka slikti gan menedžeri, gan kolēģi, gan darba stundas nav labas, gan vietējie grūž sprunguļus ratos. Nez kāpēc citiem viss tajā pašā kolektīvā rit raiti un labi. Atrodas laiks gan smaidam, gan labam vārdam, gan prieciņam.
Cilvēka negatīvās īpašības ārzemēs automātiski nepazūd
Arī alkohola problēmas, ja tādas ir, automātiski nepāriet, dodoties ārzemju darbos. Esmu sastapis cilvēkus, kuriem šāda ilūzija nākusi rūgti un gauži. Ja gadās iekulties kautiņos, pārkāpt autovadīšanas noteikumus vai citādi konfliktēt ar likumu, pēc tam nesūkstieties par atbildību tā priekšā.
Arī prasme strādāt un organizēt dzīvi nenāk no gaisa, ja tās iepriekš nav bijis. Ar negaidītām problēmām var nākties sastapties, un apstākļu vainošana tās neatrisina, atšķirībā no rīcības.
Ne draugi, ne pats neesmu apkrāpts, katorgā strādāt neviens neliek
Esmu lasījis, bet nekad - pats dzirdējis no pirmavota stāstus par krāpniekiem, katorgai līdzīgiem darba apstākļiem utt.; nevaru par to spriest. Toties esmu pārliecināts, ja apstākļi vai kas cits neapmierina, jebkuram ir iespējas pašam savas problēmas risināt. Lielbritānijā attiecīgie dienesti šajā jomā strādā visnotaļ labi. Kamēr dažs sāks kurnēt, vainot savās neveiksmēs jebkuru, tikai ne pašu, cits būs paspējis paveikt lērumu darba un tikt “zirgā“.
Tāpat - šeit tik nepieciešamo angļu valodu dažs labs iemācās ātri, dažs - nē. Mani neviens nepārliecinās, ka tas šeit, angliski runājošā vidē, nav iespējams, ja tik vien pats lietas labā ko dari.
Naudas maisus neviens pakaļ nemetīs
Daudziem smagi paklupt nākas ilūzijā, ka tūliņ pat ķešā tiks Lielā Nauda, aizmirstot - lai to sapelnītu, vajadzīgs laiks un darāms darbs. Ja šķiet, ka vienā darbā tās par maz - ir arī iespējas sameklēt citu darbu, ja vien pats aktīvi rīkosies. Daudziem ir pavisam absurdi priekšstati par Lielbritānijas algām, nodokļiem, īres maksām utt. Citiem gadās saņemt mēneša algu, kāda vēl nekad nav tikusi saņemta iepriekš, bet būt vīlušamies, ka tā nav daudzkārt lielāka. Der reāli novērtēt savu potenciālu un kvalifikāciju, prasot darba algu.
Bezjēdzīgās diskusijas, kā aizbraucējus atgriezt Latvijā
Daudz lasīts par bažām, cik aizbraucēju ir daudz, un idejas, kā mūs atgriezt Latvijā. Darba spēks aizplūst masveidīgi. Varu vienīgi teikt: daudziem reiz nākas sastapties ar realitāti, ka nauda tomēr ir svarīga un vajadzīga, un ES ir pavērusi iespēju strādāt tur, kur to maksā. Diemžēl Latvijā šīs iespējas ir, maigi izsakoties, ierobežotas. Mūsu valdībai ilgus neatkarības gadus ir bijušas daudz svarīgākas lietas darāmas, nekā domāt, darīt valsts, tautas un saimniecības labā. Par to vairāk neko nebildīšu, tikai piemetināšu, ka arī mana kuslā Latvijas darba alga un pensija ir apmaksājusi ne viena vien stūresvīra ambīcijas un personisko uzplaukumu. Neaptveramo korupciju esam gadiem ilgi sponsorējuši paši no savas kabatas.
Nekaunība - mēģināt izspiest naudu no aizbraucējiem
Bija reiz ministrs, kurš attapās - āreče, mums tik pulka ļautiņu aizlaidušies darbos citur - izdomāsim, kā no viņiem plēst naudiņu nodokļos un padarīsim par valsts parādniekiem. Nasing spešel or personel, bet ministra kungs "smalkjūtīgi" noklusēja vienu "sīkumu" - cik liela ir nauda, kura no ārzemju strādnieku pelnītā nonāk nekur citur kā Latvijā.
Cik no mums ar savām Eiropas algām neatmaksā neapdomīgi ņemtos kredītus, neuztur ģimenes, nepērk īpašumus utt.
Un šī nauda varētu būt gana branga... It īpaši, kad valstī praktiski neeksistē ražošana un lauksaimniecība ir komas stāvoklī. Kā jaušams, šis cipars varētu būt paliels, arī procentuāli valsts kopīgajā ienākumā. Kā izrādās - tas par maz! Nevar pārmest varas vīru nekompetenci - vēsture ir pierādījusi, ka tad, kad valsts ekonomika ir katastrofāla, bet nauda vajadzīga, tā gūstama no avota, kur to vēl var slaukt, - no tautas. Krīzi arī lielu tiesu lāpīja ar galvu reibinošu nodokļu celšanu un jaunu to ieviešanu.Šeit mani Eiropas likums aizstāv pret Latvijas likuma uzbrukumu.
Ja esmu vienas valsts legāls rezidents, man nav īpaši jāpierāda Latvijai, ka tās rezidents vairs neskaitos, attiecīgi nav jāmaksā pamatīgs nodokļu parāds - gluži kā dzimtbūšanā. Nāksies samierināties ar to "mazumiņu", kur dažas manas Skotijā pelnītās mārciņas pārvērtušās latos Latvijas budžetā. Kopumā ne viens vien tūkstotis jau būs. Ja par maz, gan jau ar gadiem būs vēl. Starp citu, arī daļa manis maksāto nodokļu nonāk ES kasē, kur pieder arī Latvija - lielāka summa, nekā tas nāktos no manas 250 Ls algas Latvijā. Naidīgie aizbraucēju gānītāji komentārosVēl dažs vārds būtu sakāms tiem, kas nolād nodevējus, renegātus, vieglā ceļa gājējus, žurkas vai kādi nu vēl tik epiteti mums netiek piemēroti interneta komentāros. Ļauni priecāties par kāda bēdu stāstu un visādi noķengāt veiksmīgākos. Šais pseidopatriotiskajās frāzēs parasti slēpjas tikai infantils naids, nenovīdība un agresija. Interneta komentārs tā autoram neuzliek nekādu atbildību par teikto, savu negatīvo emociju gūzmu ietērpjot falši patriotiskās frāzēs.
Labprāt uzklausīšu līdzīgus izteicienus, teiktus man tieši acīs - kad teicējam būtu savs viedoklis jāpamato un jāuzklausa arī atbilde. Ne reizi neesmu ko līdzīgu klausījies, teiktu tieši sejā.
No tukša, pārprasta patriotisma paēdis nebūsi.
Lielākoties nedz jau kosmopolītisma dēļ naudu pelnām citur. Nedz kādam citam izgudrēm spriest, cik mums Latvija joprojām ir mīļa, cik tās mūsu mājas. No tā, ka dažs mūs aprej, sliktāki netopam. Nenākas viegli svešatnē, bet viegli arī nevajag - bez garozas nav neviena maize. Ar darbu Lielbritānijā man līdz šim viss veicies un gājis no rokas. Savu izvēli nožēlot nav nācies. Dalījos ar savu paša pieredzi, nevis analizēju viesstrādnieku esamību aiz robežas. Nespriedu par to, ko neesmu pats redzējis un nezinu.Ja gribat izteikt iebildumus, labprāt uzklausīšu personiski
Ja ir kādi jautājumi, iebildes, labprāt tās uzklausīšu personiski - tā kā norādu savu īsto vārdu, internetā esmu sameklējams itin viegli.
Skumjš fakts, ka daudziem iespēja nodrošināt dzīvi sev un ģimenei liek doties darbos uz citām zemēm. Vai vērts liekuļot, ka par naudu esam pārdevuši Tēvzemi? Protams, ir nācies arī dzirdēt no citiem letiņu kolēģiem, pārsvarā gados jauniem, Latvijai veltītas nievas. Lai tas paliek viņu pašu ziņā, un Dievs to dzird. No tā, ka mums tik ļoti grūti iet, pašu zeme no tā netop nemīlēta un nevajadzīga. Vairumam Latvija ir un paliek vienīgās mājas - esot tur vai citur. Līdzīgi kā māte, kuru mīlam arī tad, kad tā slima ar vēzi.
Āris Liepiņš, Skotijā
